Līdzi gājputniem: tautsaimniecības izaugsme 4. ceturksnī neiepriecina

2021. gada Ziemassvētki un 2022. gada sagaidīšana no iepriekšējā gada atšķīrās gan ar iespējām dāvanas iegādāties un pasniegt klātienē, gan ar to, ka salūti uzmirdzēja tuvāk pusnaktij (nevis pirms plkst. 20:00). Citiem vārdiem sakot, svētku laikā tirdzniecība bija pieejamāka un komandantstunda netika īstenota. Tomēr šampanietim vēl bija par agru: ārkārtējā situācija jau ir pagarināta, augošās enerģijas cenas mudina rast ilgtermiņa risinājumus enerģijas avotu diversifikācijā, kā arī saasinājušies ģeopolitiskie riski tautsaimniecības izaugsmei.

2021. gada 4. ceturksnis bija visai neviendabīgs, ar mainīgiem ierobežojumiem pakalpojumu sniegšanā un to saņemšanā. Tādējādi daļas iedzīvotāju uzvedība atgādināja gājputnus: nelabvēlīgus apstākļus tie devās pārlaist tur, kur apstākļi labvēlīgāki. Latvijas Bankas publicētā maksājumu karšu statistika (1. attēls) rāda, ka striktāko ierobežojumu periodā strauji auga maksājumi ar Latvijā izsniegtajām maksājumu kartēm ārvalstīs. Tas nozīmē, ka arī 4. ceturkšņa patēriņā, visticamāk, būs augusi importa daļa.

1. attēls. Nosūtīto kartei piesaistīto maksājumu apjoms (milj. eiro).

Uz horizontālās ass: nedēļas sākuma datums.

Maksājumu ar kartēm ārvalstīs pieaugums bija vērojams jau 2021. gada 3. ceturksnī, iedzīvotājiem dodoties iepriekš atliktajos atvaļinājumu braucienos, taču 4. ceturksnī līdzīgs aizstāšanas efekts patēriņā, visticamāk, ir pastiprinājies, negatīvi ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētais ātrais novērtējums rāda, ka iekšzemes kopprodukts 2021. gada 4. ceturksnī varētu būt palicis teju nemainīgs salīdzinājumā ar 3. ceturksni (-0.1%) un palielinājies par 3.1% gada laikā (sezonāli koriģēti dati). Kamēr detalizēti dati gaidāmi vien pēc mēneša, nozaru īstermiņa dati ļauj noprast, ka relatīvi sekmīgāka attīstība varētu būt bijusi transportā, kamēr rūpniecības izaugsmi, īpaši iekšzemes tirgus vajadzībām, kā arī tirdzniecības attīstību būs mazinājusi ierobežojumu pastiprināšanās. Mazumtirdzniecību decembrī glāba mazāki ierobežojumi gadumijas svētku laikā, un tas atspoguļojās attiecīgā mēneša mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumā (2. attēls), tomēr pamatīgu daļu ceturkšņa vēl ietekmēja ierobežotas klātienes tirdzniecības iespējas.

2. attēls. Nosūtīto kartei piesaistīto maksājumu apjoms un mazumtirdzniecības apgrozījums (2020. gada janvāris = 100).

* maksājumi tirdzniecībā nav precīzi attiecināmi tieši uz mazumtirdzniecību

Noguldījumu dati rāda uzkrājuma līmeņa pieaugumu pērnā gada nogalē, taču to tuvākajā laikā varētu pakausēt patēriņa sadārdzināšanās (t.i., cenu kāpums). Vienlaikus valdības atbalsta pasākumi mazinās enerģijas cenu pieauguma tiešo ietekmi uz pirktspējas pārmaiņām, tostarp īslaicīgie atbalsta maksājumi senioriem un ģimenēm ar bērniem stabilizēs patēriņa līmeni šā gada 1. ceturksnī, kā arī uzturēs patērētāju noskaņojumu. Eiropas Komisijas noskaņojuma aptauju dati par janvāri rāda, ka cenu pieauguma gaidas patērētāju un mazumtirgotāju vidū nav krasi mainījušās, tomēr kopumā patērētāju noskaņojums ir pasliktinājies (īpaši mājsaimniecības finanšu situācijas līdzšinējo un tuvāko 12 mēnešu vērtējums), kamēr mazumtirgotāju un pakalpojumu sektora noskaņojums nedaudz uzlabojās.

Straujā Covid-19 omikrona varianta izplatība un ar to saistītā ārkārtējās situācijas paildzināšana un darbaspēka pieejamības mazināšanās kavēs tautsaimniecības izaugsmes būtisku atdzīvošanos šā gada 1. ceturksnī. Tomēr pandēmiskās norises pēdējā laikā aizvien vairāk noēno ģeopolitiskie riski, kas tuvākajos ceturkšņos var ietekmēt ne vien enerģijas cenu tālāko attīstību, bet arī investīciju un ārējās tirdzniecības dinamiku.