Maijā apstrādes rūpniecībā izlaides kāpums

Vairumā apstrādes rūpniecības nozaru jauno pasūtījumu dinamika un Eiropas Komisijas publicēto uzņēmēju aptauju rezultāti maijā liecināja par tālāku apstrādes rūpniecības augšupeju. To apstiprina arī CSP publiskotie dati par produkcijas izlaidi nozarē - maijā saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzinājumā ar aprīli produkcijas apjoms palielinājās par 1.3%, savukārt (izslēdzot darba dienu skaita ietekmi) gada laikā kāpums sasniedza 13.3 %.

Kaut arī aprīlī ražošana nedaudz samazinājās, martā straujā pieauguma rezultātā izveidojās augsta salīdzinājuma bāze, tāpēc pieaugums maijā vērtējams kā tālāks uzlabojums. Tas norāda uz to, ka arī otrajā ceturksnī apstrādes rūpniecība var nodrošināt pozitīvu devumu tautsaimniecības attīstībā.

Mēneša laikā produkcijas izlaide palielinājusies vairākās nozarēs, bet nozīmīgākie kāpumi bija vērojami tekstilizstrādājumu un apģērbu, ķīmisko un farmaceitisko izstrādājumu, elektrisko iekārtu, mēbeļu un cita veida ražošanā, kā arī iekārtu remontā un uzstādīšanā.

Gada laikā ražošanas apjomi būtiski pieauguši vairākās nozarēs, tostarp tekstilizstrādājumu, koksnes un koka izstrādājumu, ķīmisko produktu, gumijas un plastmasas izstrādājumu, metālu un metālizstrādājumu, elektrisko iekārtu, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī mašīnbūves sektora nozarēs.

Par sagaidāmo tālāko attīstību - neskatoties uz to, ka 1. ceturksnī un aprīlī iezīmējās nelielas pozitīvas pārmaiņas privātajā patēriņā, tomēr tuvākajā laikā ražošanas izaugsmi galvenokārt turpinās balstīt ārējais pieprasījums un uzņēmēju spēja konkurēt ārējā tirgū. Eksporta pasūtījumu attīstība nav stabila un jūnijā tā bija nedaudz sliktāka nekā maijā, bet jūnijā uzņēmēju vērtējums par gaidāmo aktivitāti pēc mēneša paredz būtisku uzlabojumu. Kā pozitīvs faktors ir vērtējams nesen paplašinātās iespējas uzņēmējiem eksporta kredīta garantiju saņemšanā arī uz mūsu galvenajiem partnervalstu tirgiem.

Tomēr riska faktors joprojām ir nevienmērīgā tautsaimniecības atveseļošanās eiro zonas valstīs un  patēriņu bremzējošā ietekme, ko atstāj budžeta tēriņu samazināšana vairākās ES zemēs.