Maijā apstrādes rūpniecībā - tālāka lejupslīde

Ļoti vājš iekšzemes un ārējais pieprasījums arī maijā turpināja negatīvi ietekmēt rūpniecisko ražošanu. Pēc nelieliem mēneša kāpumiem martā un aprīlī, maijā atkal atsākusies lejupslīde. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem apstrādes rūpniecības fiziskā apjoma indekss salīdzinot ar aprīlī samazinājās par 3.4% (rūpniecībā kopā mēneša kritums sasniedza 4%).

Būtiski turpināja kristies produkcijas izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem apstrādes rūpniecībā samazinājums sasniedza 21.2% (rūpniecībā kopā nokrītot par 19.3%). Vienīgi ieguves rūpniecība turpināja kāpināt ražošanas apjomus.

Dati par produkcijas izlaidi apstrādes rūpniecības nozaru dalījumā rāda, ka gada laikā visvairāk ražošanu samazināja mašīnbūves un metālapstrādes sektors, ka arī tekstilizstrādājumus ražojošie uzņēmumi. Kaut gan mēneša laikā atsevišķām mašīnbūves nozarēm izdevies pat nedaudz palielināt izlaides apjomus, bet tekstilizstrādājumu ražošanā noturēties aprīļa līmenī. Starp mēneša rezultātu uzlabojumiem jāmin būtiskais kāpums elektrisko iekārtu ražošanā, kaut gada garumā arī šeit kritums bijis ļoti liels.

Savukārt nozaru starpā visveiksmīgākā maijā izskatījās farmaceitiskā rūpniecība: gada laikā tai izdevies izvairīties no apjomu krituma, bet salīdzinot ar aprīlī - tos pat nedaudz palielināt.

Runājot par tālāko attīstību, jāņem vērā virkne faktoru.

Jūnijā saulgriežu svētki varēja kāpināt, mājsaimniecību pieprasījumu un līdz ar to arī pozitīvi ietekmēt atsevišķās nozares, piemērām pārtikas produktu un dzērienu ražošanu. Arī uzņēmēju konfidence rūpniecība jūnijā bija nedaudz labāka, nekā maijā, savukārt turpmāk šogad jārēķinās ar tālāku iekšzemes pieprasījuma kritumu, ko ietekmēs valsts budžeta izdevumu grozījumi.

Lai pretdarbotos šai tendencei, valdībai būtu bez kavēšanās jārealizē nesen Tautsaimniecības padomes atbalstītais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns, kas tieši skar rūpniecisko ražošanu.