Mājsaimniecības audzē uzkrājumus

Tautsaimniecības izaugsmei paātrinoties un atalgojumam kāpjot, aug gan iedzīvotāju patēriņš, gan uzkrājumi banku kontos – tātad dzīves līmenis kopumā. Jau piekto gadu pēc kārtas mājsaimniecību noguldījumu gada pieauguma temps ir pozitīvs ,un kopš 2014. gada to kāpums stabili apsteidz ekonomikas pieauguma tempu.

Mājsaimniecību noguldījumi auga arī jūnijā, un to mēneša pieaugums bija straujākais šogad. Lai  gan kredītu gada pieauguma temps joprojām ir zemāks nekā gada pirmajos mēnešos un arī no jauna izsniegto kredītu apjoms atpaliek no pērnā gada pirmās puses rādītājiem, jūnijā nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikuma kāpums bijis straujākais šogad. Līdz ar to ir palielinājies arī kopējais iekšzemes kredītportfelis.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūnijā pieauga par 0.8%, un to gada kāpuma temps bija 2.1%. Tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi auga vien par 0.1% (gada kāpuma temps 2.9%), toties mājsaimniecību noguldījumi – par 1.3% (gada kāpuma temps 7.5%).

Lai gan iekšzemes noguldījumi auga, jūnijā saruka citu eiro zonas valstu rezidentu noguldījumi Latvijas kredītiestādēs, samazinot arī Latvijas devumu eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 (par 1.2%; gada pieauguma temps 2.4%). Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti samazinājās par 0.4% un noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem - par 8.5%, bet noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu palielinājās par 0.6%.

Kopējais iekšzemes kredītu atlikums jūnijā palielinājās par 0.3%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem izsniegto – par 0.4% un patēriņa kredītu mājsaimniecībām – par 0.2%. Savukārt kopējais mājsaimniecību kredītportfelis nedaudz saruka, mazinoties mājokļa kredītu atlikumam. Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps jūnijā bija 0.9% (nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem 0.9% un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem - –1.2%).

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Tautsaimniecības attīstības perspektīvas un labvēlīgie finanšu nosacījumi ļauj prognozēt monetāro rādītāju stabilitāti un mērenu izaugsmi arī turpmākajos šā gada mēnešos. Patērētāju konfidence, nekustamā īpašuma tirgus perspektīva un vēlme iegādāties ilglietojuma patēriņa preces veicinās mājsaimniecību kreditēšanas atkopšanos. Par to liecina jūnijā Latvijas Bankas veiktais apsekojums par kreditēšanas attīstības tendencēm 2017. gada 2. ceturksnī un prognozēm 3. ceturksnim (puse apsekoto Latvijas kredītiestāžu paredzēja, ka 3. ceturksnī mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei un patēriņa kredītiem pieaugs). Savukārt uzņēmumu pieprasījuma pārmaiņas pēc aizdevumiem saskaņā ar apsekojuma datiem 3. ceturksnī nav gaidāmas, tomēr, ja Eiropas Savienības fondu apguve, kā prognozēts, gada otrajā pusē aktivizēsies, tas uzņēmumu kreditēšanas kāpumu varētu paātrināt.