Maksājumu bilance – Covid-19 zīmē

Maksājumu bilances norises 2020. gada 3. ceturksnī noteica ekonomiskās aktivitātes atgūšanās, mazinoties infekcijas ierobežošanai ieviestajiem pārvietošanās ierobežojumiem un augot patērētāju un uzņēmēju ekonomiskajam sentimentam. Tomēr, atsākoties infekcijas un ierobežojumu kāpumam, turpmāk gaidāms, ka zināmā mērā atgriezīsies pārrobežu ekonomisko aktivitāti ierobežojošas tendences.

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

Avots: Latvijas Banka

Ārējā tirdzniecība lejupslīdes posmā noreaģēja asāk nekā tautsaimniecība kopumā un 3. ceturksnī arī atguvās straujāk. Neskatoties uz joprojām sarežģīto ekonomisko situāciju, preču eksports būtiski pieauga, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, un pat ir pārsniedzis 2019 gada deviņu mēnešu apjomu.

Jāatzīmē, ka Latvijas lielākajām partnervalstu tautsaimniecībām krīzē klājies relatīvi labi, kā arī Latvijas eksporta preces (starp kurām liela loma ir lauksaimniecības, koksnes un pārtikas precēm) baudīja noturīgāku pieprasījumu pandēmijas apstākļos. Var izcelt spēcīgo graudaugu eksporta rezultātu, kur septembrī, sākoties eksporta sezonai, sasniegts mēneša vērtības rekords.

Eksports kopumā 3. ceturksnī joprojām atpalika no 2019. gada atbilstošā perioda, jo smagāk cietusī pārrobežu pakalpojumu sniegšana atguvās vāji. Vissmagāk cietušais braucienu eksports pavisam nedaudz mazināja aktivitātes krituma dziļumu un sasniedza tikai 40% no pērngad 3. ceturksnī sasniegtās eksporta vērtības, jo dažādi pārvietošanās ierobežojumi joprojām bija spēkā un saglabājās cilvēku piesardzība par atpūtas un darījumu braucieniem. Braucienu aktivitātes trūkums kavēja gaisa pasažieru transporta atgūšanos tam komerciāli aktīvajā 3. ceturksnī, kas mazināja visas transporta pakalpojumu nozares eksportu. Vispārējais aktivitātes kritums nenāca par labu autotransportam un ar tranzīta kravu pārvadāšanu saistīto jūras un dzelzceļa sektoru attīstībai, kas jau kopš gada sākuma ir ar negatīvu zīmi.

Pandēmijas laikā noturīgāki bija citi pakalpojumu sektori, piemēram, saimnieciskās darbības pakalpojumi un būvniecības pakalpojumi, kas pat pieauga, taču tie nespēja kompensēt ar pārvietošanos saistīto pakalpojumu sniegšanas kritumu. Preču importam strauji atgūstoties no 2. ceturkšņa dziļā krituma, preču un pakalpojumu kopējā tirdzniecības bilance 3. ceturksnī kļuva negatīva (-0.8% no iekšzemes kopprodukta (IKP)) un noteica tekošā konta bilanci -0.7% no IKP līmenī.

Ienākumu kontu plūsmas 2020. gada 3. ceturksnī kompensēja viena otru. Otrreizējo ienākumu konta pārpalikumu noteica liels personisko pārvedumu apjoms, kas pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda plūsmu. Savukārt sākotnējo ienākumu bilance pasliktinājās, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ārvalstu investoriem tradicionāli 3. ceturksnī uzrādot lielu gada peļņas daļu, kas nebūtiski atpalika no pērn šajā periodā iespētā, liecinot, ka pandēmijas izpausmju ietekme uz Latvijā strādājošo ārvalstu uzņēmumu pelnītspēju bijusi ierobežota.

Finanšu kontā 3. ceturksnī lielākās plūsmas bija saistītas ar Latvijas komercbanku līdzekļu izvietošanu ārvalstu vērtspapīros, Latvijas Bankas dalību Eirosistēmas monetārās politikas operācijās. Tiešo investīciju formā Latvijā turpinājās līdzekļu ieplūde (par 3.2% no IKP), atjaunojoties reinvestētās peļņas ieguldījumiem.