Maksājumu bilances datos ziema vēl nav beigusies

Tekošā konta deficīts bijis mazs, taču salīdzinājumā ar pēdējo pāris gadu rādītājiem, tas nav gluži balstīts uz strauju eksporta atgūšanos 1. ceturksnī – to drīzāk var skaidrot ar importa samazināšanos. Latvijas nozīmīgāko tirdzniecības partnervalstu ekonomikas gada sākumā virzījušās dažādos virzienos – dažām "iespīdējuši saules stari" (Lietuvas un Vācijas IKP auga) kamēr citās turpinājās ieilgusi lejupslīde (Igaunija un Zviedrija). Joprojām sagaidāms, ka ārējais pieprasījums spējāk atkopsies šī gada otrajā pusē, tomēr aizvien paliek nozīmīgi riski saistībā ar konkurētspējas noturību, piemēram, straujais algu kāpums, ko pastiprinājis sabiedriskais sektors.

Preču tirdzniecībā vēsturiski labs janvāris

Janvārī piedzīvojām vienu no vēsturiski mazākajiem deficītiem – preču tirdzniecības bilance bija teju neitrāla. Savukārt preču eksportā gada griezumā vēl joprojām ir bijis salīdzinoši liels kritums, ko noteica eksportētie minerālprodukti (dabasgāze un elektroenerģija) un koksnes izstrādājumi. Lai arī sezonalitātes dēļ eksports gada sākumā parasti ir mazāks nekā pārējos gada mēnešos, šoreiz tas nav bijis īpaši zemāks par 2023. gada beigām, esot virs 2023. gada vidējā preču eksporta rādītāja. Ārējais pieprasījums nedaudz palīdzējis atgūties koksnes izstrādājumu eksportam, palielinājās arī saražotās elektroenerģijas apjoms un līdz ar to arī eksports. Citu preču grupu eksports bija stabilāks, tomēr sezonāli vājāks bija lauksaimniecības produktu, labības eksports.

Mazinās vajadzība pēc dabasgāzes importa

Krietni lielāku devumu preču tirdzniecības bilances uzlabošanā sniedzis preču importa samazinājums. Salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, visvairāk sarucis dažādu energoresursu, koksnes un mehānismu, kā arī elektroierīču imports. Ja koksnes imports pēdējos ceturkšņos ir stabilizējies, tad rukt turpinājis elektroenerģijas un dabasgāzes imports – gan dabasgāzes patēriņa samazināšanās, gan mazākas neskaidrības dēļ mazinoties vajadzībai gāzi importēt aktīvā patēriņa sezonas laikā (līdzīgāk normālākai situācijai – pirms 2022. gada). Aizvien liels saglabājas pārtikas produktu imports, daļēji tādēļ, ka pārtikas cenas turas augstākas nekā pirmspandēmijas laikā, savukārt otrs iemesls ir tranzīta plūsmas no Krievijas caur Latviju uz citām Eiropas valstīm – tās tiek reģistrētas kā imports Latvijā.

Pakalpojumu eksportu balsta gaisa transports

Lai arī sezonāli vērojams kritums, kopumā pakalpojumu tirdzniecībā ne eksporta, ne importa vērtība nav būtiski mainījusies, salīdzinot ar šo periodu pērn. Pakalpojumu tirdzniecībā “airBaltic” ietekmē joprojām turpina augt gaisa transporta pakalpojumu eksports, kurš nomainījis informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un citus saimnieciskos pakalpojumus, atņemot tiem galvenā eksporta vilcēja lomu. Tomēr, lai arī dažādu biznesa pakalpojumu eksports ir sarucis, tie varētu atgūties kopā ar ārējo pieprasījumu un dažādu uzņēmumu plāniem saistībā ar darbības paplašināšanu. Tāpat pakāpeniski aug tūrisma aktivitāte – nozīmīgi palielinājusies ir tieši Latvijas iedzīvotāju ārvalstu braucienu aktivitāte, augot iedzīvotāju pirktspējai, tomēr lēnāk, bet aug arī ārvalstu tūristu interese par Latviju.

Ārvalstu tiešās investīcijas joprojām noturīgas

2024. gada 1. ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas bijušas 2.6 % apmērā no IKP, apliecinot to, ka Latvijas pievilcīgums šī gada laikā nav mazinājies. Lielākie investori 1. ceturksnī bijuši no Lietuvas un Nīderlandes, savukārt apjomīgākās investīcijas veiktas vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā.