Martā naudas rādītājus svārsta vienreizēji faktori

Lai gan vispārējās naudas rādītāju attīstības tendences martā būtiski nemainījās, mēneša laikā jāatzīmē atsevišķi notikumi, kuru ietekme samazināja vai palielināja ierasto noguldījumu un kredītu pārmaiņu amplitūdu. Piemēram, 3. martā tika anulēta "Trasta komercbankas" licence, kas nedaudz mazināja gan noguldījumu, gan kredītu atlikumu. Savukārt kredītportfeli palielināja kādas bankas finansējums savai meitas līzinga kompānijai.  Tā rezultātā - martā nedaudz samazinājās gan iekšzemes uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumi, savukārt kredītportfelis saruka nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību sektorā, bet būtiski auga finanšu iestāžu sektorā un arī kopumā.

Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums martā samazinājās par 0.4%, un to gada kāpuma temps veidoja 10.9%. Tostarp uzņēmumu noguldījumi mēneša laikā saruka par 0.5% (gada pieaugums martā 17.3%) un mājsaimniecību noguldījumi – par 0.3% (gada pieaugums 5.8%).

Noguldījumu samazinājums un rūkošs skaidrās naudas pieprasījums noteica Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 kritumu. Eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs martā samazinājās par 1.2% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 4.4%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem pieauga par 6.7%. Kopumā Latvijas devums eiro zonas M3 martā samazinājās par 0.7% un par 9.5% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.

Banku kredītu atlikums iekšzemes uzņēmumiem un mājsaimniecībām martā palielinājās par 1.1%, galvenokārt uz nebanku finanšu iestādēm izsniegto aizdevumu rēķina, kamēr aizdevumi nefinanšu uzņēmumiem saruka par 1.8% un kredīti mājsaimniecībām - par 0.4%. Kopējo iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās līdz -0.6%, kaut gan kredītiem nefinanšu uzņēmumiem un kredītiem mājsaimniecībām nedaudz saruka (attiecīgi līdz -3.4% un -4.3%).

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Noguldījumu nelielais samazinājums martā nemaina redzējumu par turpmāku mērenu bankās uzkrāto līdzekļu kāpumu. Lai arī komercbankas ir izteikušās par teorētiski apsveramu negatīvo procentu likmju ieviešanu, tomēr Latvijas banku sektora labie peļņas rādītāji (arī salīdzinājumā ar eiro zonu kopumā) un klientu iespējas izvēlēties pakalpojumu sniedzēju nerada pamatu šādas tendences attīstībai. Attiecībā uz kreditēšanu saglabāsies pakāpeniska nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kredītportfeļa atkopšanās, savukārt straujā izaugsme finanšu iestāžu kreditēšanas sektorā varētu dot papildu stimulu tautsaimniecības izaugsmei ar līzinga un faktoringa tirgus starpniecību.