Martā patēriņa cenas aug sezonas ietekmē, bet gada inflācija sarūk

Martā gada inflācijas līmenis saruka līdz 0.3%. Vienlaikus mainījās vairāki gada vidējo inflāciju ietekmējoši faktori. Viens no tiem – elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pārcelšana uz 2015. gadu. Sezonālo faktoru ietekme martā bija mēneša inflāciju paaugstinoša (tirdzniecībā nonāca jaunās sezonas apģērbi un apavi), taču kopumā nesasniedza 2013. gada apmēru (piemēram, dārzeņu cenu dinamika bija pretēja), tādējādi arī nedaudz samazināja gada inflāciju.

Lai gan naftas cena salīdzinājumā ar februāri nedaudz saruka (tas gan neatspoguļojās vidējā degvielas cenā) un tika atlikta elektroenerģijas tirgus liberalizācija, ar enerģijas (tāpat kā pasaules pārtikas) cenu dinamikas nenoteiktību saistāmi arī galvenie inflācijas riski. Tie ir gan politiska rakstura, gan saistīti ar gaidāmo ražu dabas apstākļu ietekmē. Te galvenokārt ir runa par graudaugu, cukura un augu eļļu cenām, kas auga arī martā.

Tās regulējamo cenu pārmaiņas, kuras ir apstiprinātas vai iesniegtas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), 2014. gada vidējo inflāciju varētu ietekmēt savstarpēji izslēdzoši. Piemēram, Daugavpilī martā tika samazināts siltumenerģijas tarifs, bet maijā augs ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu cenas. Martā SPRK apstiprināja arī starpoperatoru norēķinu tarifu samazinājumu telekomunikāciju pakalpojumiem no jūlija. Taču nav zināms lēmums par AS "Rīgas ūdens" iesniegto tarifu plānu (plānots cenu kāpums).

Tas cenu monitoringa posms, kas ietvēra nedēļu datus, ir noslēdzies un neuzrāda aktīvu cenošanas politikas pielāgošanu "pievilcīgajām" un "apaļajām" cenām. Vairāki uzņēmumi, kuri bija izvēlējušies cenrādi mainīt atbilstoši izmaksām līdz ar paralēlās cenu atspoguļošanas perioda sākumu vai līdz ar eiro ieviešanu (jomās, kur raksturīgi norēķini skaidrā naudā), to šajā laikā arī veica (cenas gan samazinot, gan paaugstinot). Tomēr ir daudz gadījumu, kad cenas pārrēķinātas precīzi, un to "apaļā" vai psiholoģiski pievilcīgā forma pārejas uz eiro periodā nav saglabāta eiro izteiksmē.

Eiropas Komisijas patērētāju noskaņojuma aptauja liecina, ka Latvijā samazinās inflācijas gaidas. Lai gan elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pārcelšana atliek, nevis izslēdz enerģijas cenu kāpumu, šī fakta plašā apspriešana martā, iespējams, bija galvenais iemesls, kāpēc saruka to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka tuvākā gada laikā cenu līmenis strauji augs, pieaugot to īpatsvaram, kas uzskata, ka cenas augs lēni vai saglabāsies nemainīgas. Zināma loma šajā vērtējumā varētu būt arī zemajai faktiskajai inflācijai.