Marts atnes inflācijas stabilizāciju

Atbilstoši prognozēm, straujākais patēriņu cenu lēciens ir palicis aiz muguras. Martā patēriņa cenas bija par 3.4% augstākas nekā pirms gada – gada inflācija salīdzinājumā ar februāri (kad šis rādītājs bija 3.3%) gandrīz nemainījās. Tuvāko mēnešu laikā gada inflācija saglabāsies tuvu 3% atzīmei. Nozīmīgākais risks inflācijas prognozei patlaban ir naftas cenas turpmākā dinamika.

Marta vidū nafta pasaules biržās zaudēja desmito daļu no savas vērtības, reaģējot uz ziņām par augstiem krājumiem un piedāvājuma kāpuma prognozēm ASV. Latvijas degvielas cenās tas sāka atspoguļoties marta beigās un aprīļa sākumā, 95. markas benzīna vidējai cenai samazinoties no 1.18 līdz 1.16 eiro par litru. Tikmēr Brent naftas cena, reaģējot uz piedāvājuma samazinājumu Lībijā un situācijas saasinājumu Sīrijā, atkal pieauga līdz janvārī–februārī novērotiem 55 dolāriem par barelu, attiecīgi pieaugot arī naftas nākotnes darījumu cenām. Ja pēdējās dienās novērotais naftas cenu kāpums neapsīks, cerēt uz turpmāko degvielas cenu samazinājumu Latvijas degvielas uzpildes stacijās nav pamata.

Tā kā naftas cena ietekmē dabasgāzes un līdz ar to arī siltumenerģijas cenu ar dažu mēnešu nobīdi, apkures rēķini jaunajā apkures sezonā izrādīsies lielāki nekā iepriekš ierasts, bremzējot gada inflācijas lejupslīdi 2017. gada beigās.

Globālās pārtikas cenas martā samazinājās. Lai gan mēneša samazinājums bija lielākais pēdējā pusotra gada laikā, tas sekoja pārtikas cenu kāpumam iepriekšējos divos mēnešos, tādējādi interpretējams kā cenu stabilizācija. Strauji samazinājās cenas tām pārtikas produktu kategorijām, kurām lielākas svārstības ir ierastākas, t.i., cukuram un eļļām. Lēnāk saruka piena produktu un graudaugu cenas (pieaugot piena piedāvājuma prognozei un graudu ražas novērtējumam saglabājoties augstam). Attiecīgi arī svaigpiena iepirkuma vidējā cena Latvijā stabilizējās ap 30 centiem par litru. Iepriekšējo mēnešu pieauguma dēļ pārtikas mazumtirdzniecības cenas martā bija ievērojami augstākas nekā pirms gada – mēneša laikā pārtika nesadārdzinājās.

Svarīgākais risks inflācijas prognozei patlaban ir naftas cenas turpmākā dinamika. Varētu jau uzskatīt, ka pašreizējais situācijas saspīlējums Sīrijā ir īstermiņa parādība, savukārt ilgtermiņa faktori (mērķtiecīgā ASV politika kāpināt savu naftas ieguvi) virzīs naftas cenu uz leju. Tomēr šis arguments ir tik pašsaprotams, ka noteikti jau atspoguļots pašreizējā naftas cenā (kā arī naftas nākotnes darījumu cenās). Tāpēc būtu pārsteidzīgi vidējā termiņā prognozēt naftas cenu samazinājumu, ja naftas nākotnes darījumu cenas uz to nenorāda.