Mazumtirdzniecība 1. ceturksnī ļaujas straumei, kurā pavīd patērētāju apjukuma atspulgs

Latvijas iedzīvotāju patēriņa vēriens šā gada pirmajā ceturksnī, visticamāk, bijis pieticīgāks, nekā to varētu lēst, ņemot vērā prognozēto ienākumu kāpumu (t.sk., minimālās algas pieaugumu un nodokļu pārmaiņas). Priekšstatu, ko par samērā piezemētu patēriņu sniedza patērētāju noskaņojuma dati gada pirmajos mēnešos, kā arī karšu maksājumu statistika, tagad paspilgtina arī Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu. Tas salīdzināmās cenās bijis par 1.2 % zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī (sezonāli koriģēti dati). Būtisks samazinājums vērojams, piemēram,  pārtikas, apģērbu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju preču mazumtirdzniecībā, kamēr par pieaugumu varējuši priecāties atsevišķu ar mājokli saistītu preču tirgotāji.

Nesenā rakstā jau skatījām, ka tirdzniecības dinamika Latvijā nav unikāla: līdz ar tiešsaistes tirdzniecības straujo attīstību (īpaši pēc pandēmijas) konkurence saasinās un maržas sarūk. Latvijā mazumtirdzniecības izaugsmes iespējas ilgtermiņā pasliktinājis iedzīvotāju skaita sarukums, bet pēdējā laikā arī sabiedrības tendence atjaunot vidējo uzkrājumu līmeni. Turklāt lielu distribūcijas centru neesamība nereti novirza patērētāju pie ārvalstīs reģistrēta tiešsaistes tirgotāja. To rāda maksājumu karšu dati, kuros arvien redzam maksājumus tiešsaistē uz ārvalstīm augam krietni straujāk nekā iekšzemē. Tehnoloģiju preces un nespecializētā tirdzniecība (ar plašu preču sortimentu) ir tipiskas jomas tiešsaistes maksājumos uz ārvalstīm.

Pēdējā laikā notikusī procentu likmju samazināšanās un mērenā inflācija varētu remdēt  uzkrāšanas apetīti, mudinot tērēt. Tomēr arvien augstā ģeopolitiskā nestabilitāte un tirdzniecības politikas nenoteiktība tik pat labi var raisīt daudzu ekonomikas dalībnieku apjukumu, kavējot lēmumu pieņemšanu gan attiecībā uz tuvāko periodu patēriņu, gan ilgāka laika ieguldījumiem. Kādreiz populārā multfilmā ezītis, nomaldījies miglā un ievēlies upē, kādu brīdi tai ļaujas, sakot: “Lai upe pati mani nes!”

Tomēr, neļaujoties pašplūsmai, gan augus, gan dzīvniekus mēdz barot ar ko īpašu, lai tie ātrāk augtu… Ne vienmēr tas ir veselīgi un uzlabo to dzīves kvalitāti. Mazumtirdzniecības apgrozījuma un pievienotās vērtības dati neļauj ieskatīties sabiedrības patēriņa saturā tālāk par tirgotāja galveno pārstāvēto preču kategoriju. Iespējams, rūpes par to, vai un kā spēcināt tirdzniecību, ja tā lāga neaug, ar laiku aizstās vēlme gūt pārliecību, ka patērētājam tiek nodrošināta dzīves kvalitāti uzturošu/uzlabojošu preču pieejamība. Tas palīdzētu novērst iepirkšanās pārtapšanu depresīvu faktu pieredzē, kā to kolēģe apraksta savā tekstilam veltītajā triloģijā.