Mazumtirdzniecība aug lēnām: vai spējam patērēt arvien vairāk?

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli izlīdzinātiem datiem apgrozījums salīdzināmās cenās ceturkšņa laikā audzis nedaudz straujāk nekā iepriekšējos ceturkšņos, t.i., par 1.0%, tomēr gada pieauguma temps pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem sasniedza 2.0%, kas ir nedaudz mazāk nekā pērn vidēji.

Līdzīgi kā 2016. gada nogalē vērojams būtisks pozitīvs auto degvielas tirdzniecības devums, bet pārtikas tirdzniecības devums saglabājas svārstīgs un neiekļūst pozitīvā teritorijā. Vienlaikus turpina augt tirdzniecības īpatsvars ārpus veikaliem un stendiem, tostarp pa pastu vai internetā. Šis ir viens no apstākļiem, kas varētu apgrūtināt mazumtirdzniecības datu interpretāciju apakšgrupās.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma rādītāji gan tikai daļēji raksturo iedzīvotāju patēriņa tendenci. Lai gan patērētāju un mazumtirdzniecības konfidences rādītāji uzlabojas un viens no iemesliem varētu būt atalgojuma kāpums sabiedriskajā sektorā, Latvijā ir atgriezusies pozitīva, mērena inflācija. Tās ietekmē reālās pirktspējas kāpums šogad, visticamāk, nepalielināsies un nedaudz ierobežos mazumtirdzniecības attīstības iespējas (reālā izteiksmē) uz iekšzemes patērētāju rēķina.

Patērētāju noskaņojums pēc Eiropas Komisijas datiem kopš decembra ir tikai uzlabojies. Arī mazumtirdzniecības konfidences rādītājs ir sasniedzis pērnā gada pavasara līmeni. Tādējādi gan mazumtirgotāju, gan patērētāju noskaņojuma rādītāji ir augstāki nekā laikā ap gadumiju, kad valdīja negatīvs noskaņojums atsevišķu iespējamo nodokļu pārmaiņu dēļ, un bija atjaunojies naftas cenu pieaugums, kas varēja pasliktināt mājsaimniecību pirktspējas novērtējumu.

Patērētāju redzējumu martā un aprīlī varētu būt uzlabojusi gan enerģijas cenu stabilizēšanās, gan norimušās kaislības ap gāzes tirgus liberalizācijas ietekmi īsi pēc tirgus atvēršanas. Kopš gada sākuma ir īstenojies atalgojuma kāpums atsevišķās sabiedriskā sektora jomās un turpina sekmīgi attīstīties mājsaimniecību kreditēšana (gan patēriņam, gan mājokļa iegādes). No šī viedokļa varētu gaidīt, ka tendence patērēt augs, un tas daļēji arī izskaidro mazumtirgotāju optimisma pieaugumu.

Mazumtirgotāju pozitīvo nākotnes redzējumu apliecina vērienīgu projektu uzsākšana šā gada sākumā. Pirmos soļus loģistikas centra paplašināšanā spēris "Rimi", kā arī "IKEA"  uzsācis veidot savu veikalu Latvijā. Šo uzņēmumu darbības uzsākšana vai paplašināšana gan vēl tikai gaidāma un tuvākajos periodos šie projekti vairāk ietekmēs būvniecības attīstību. Tikmēr uz pozitīva konfidences viļņa šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā ienācis viens no lielākajiem Lietuvas mēbeļu tirgotājiem "Berry". Arī šis solis apliecina tirgotāju pozitīvo skatu Latvijas patēriņa pieauguma virzienā, vērojot kreditēšanas attīstību un mājokļa iegādes/labiekārtošanas aktualizēšanos.

Līdzīgu skatījumu uz attīstības tendencēm, iespējams, apliecina aprīlī uzsāktā interjera un dizaina priekšmetu tematiskā kvartāla "Decco centrs" būvniecība. Tomēr vienlaikus tas norāda uz uzņēmuma stratēģiju nelielā, ierobežotā tirgū: pakalpojumu koncentrēšana vienuviet palielinātu patērētāju plūsmu, taču tas varētu nozīmēt gan patēriņa "pārcelšanos" no citiem līdzīgas jomas veikaliem, vai arī līdzekļu pārvirzīšanu no citiem izdevumiem par labu mājokļa labiekārtošanai. Līdzekļu atvēlēšana precēm, kas nav uzskatāmas par pirmās nepieciešamības precēm, gan nozīmē materiālās labklājības uzlabošanos, tomēr nelielais iekšzemes tirgus arvien liek domāt par jauniem risinājumiem un uztur spraigu konkurenci starp esošajiem tirgus dalībniekiem.