Mazumtirdzniecība: automašīnas "sabremzējušas" pirmās, pārējie seko

Mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī salīdzinājumā ar augustu pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem saruka par 1.6%: iedzīvotāju tēriņus turpina ierobežot gan ienākumu samazināšanās, gan arī nedrošība par nākotnes ienākumiem un gaidāmajiem izdevumiem pēc nodokļu grozījumiem. Savukārt auto tirdzniecība, izlīdzinot iepriekšējo gadu pārmērības, uz pārmaiņām ekonomikā jau reaģējusi.

Analizējot krituma rekordus iepretī pērnā gada atbilstošajiem mēnešiem, secinājumi atšķiras atkarībā no tā, vai mazumtirdzniecībā iekļauj arī auto pārdošanu. Šīs rādītājs krituma rekordu sasniedza jau aprīlī, kamēr mazumtirdzniecība, neieskaitot automašīnas, krituma rekordus sasniedz tikai tagad. Tas skaidrojams ar to, ka automašīnu pieprasījums uz ekonomikas lejupslīdi reaģēja pirmais, vēl pirms iedzīvotāji sāka atteikties no jaunām mēbelēm, televizoriem vai grāmatām, kam sekojusi arī ikdienas patēriņu preču pieprasījuma mazināšanās.

Jau kopš janvāra vidēji mēnesī CSDD reģistrē tikai pusotru tūkstoti automašīnu, kas ir pat mazāk nekā 1995.gadā. Tomēr jāņem vērā tas, ka pēdējos gados, līdz ar rekordaugstiem automašīnu importa apjomiem, Latvijā ir izveidojies ES vidējam līmenim atbilstošs autoparks. Tas gan ir veidojies uz aizņēmumu un no konservatīvajiem eiropiešiem atšķirīgu prioritāšu pamata, jo mūsu ienākumi ir uz pusi zemāki nekā vidēji ES. Līdz ar to var prognozēt, ka vēl kādu laiku aktīvāks būs automašīnu sekundārais tirgus un reeksports. Tam ir arī savs pozitīvs aspekts - automobiļu importa apsīkums ir viens no faktoriem, kas veicinājis Latvijas ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanos.

Savukārt, pastāvīgāku tirdzniecības apjomu kāpumu nevaram gaidīt pirms iedzīvotāji varēs precīzāk saplānot ģimenes budžetus. Tas cieši saistīts ar tautsaimniecības iespējām atkopties, kas varētu notikt pamatā eksporta sektorā, kas nozīmē - iekšējais pieprasījums un līdz ar to arī tirdzniecības dinamika kādu laiku būs gausa.