Mazumtirdzniecība joprojām krustcelēs: faktiskie dati un nākotnes gaidas zīmē atšķirīgu nākotni

Mazumtirdzniecības apgrozījuma datiem par 2012. gada oktobri būtu jāsniedz pirmais ieskicējums par privātā patēriņa (kas ir galvenā IKP komponente) dinamiku 2012. gada 4. ceturksnī. Tomēr šī skice šķiet vēl pavisam neskaidra. Mazumtirdzniecības apgrozījuma mēneša un gada pieauguma tempu dinamika sniedz atšķirīgu priekšstatu, un, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, par būtisku tendenču maiņu vidējā termiņā spriest ir pāragri.

No vienas puses, salīdzinot ar šā gada septembri, mazumtirdzniecības apgrozījums (salīdzināmās cenās un izslēdzot sezonalitātes ietekmi) sarucis par 1.4%. Tādējādi pirmo reizi kopš 2010. gada beigām kritums ir vērojams divus mēnešus pēc kārtas.

No otras puses, gada kāpuma temps (salīdzināmās cenās) saglabājas visai prāvs - 9.2% (3. ceturksnī tas bija 9.5%) un palielinājums galvenokārt skar nepārtikas preču grupu (12.7% salīdzinājumā ar 1.4% pārtikas preču grupā).

Turklāt Eiropas Komisijas konfidences dati par novembri kārtējo reizi apliecināja, ka uzņēmēju un patērētāju noskaņojums kopumā Latvijā patlaban ir augstākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ekonomikas sentimenta indeksa (ESI) vērtība ir noturīga un pēdējos mēnešos stabilizējusies 2008. gada sākuma līmenī. Kas attiecas uz tirgotāju noskaņojumu, tas saglabājas pozitīvs kopš 2010. gada aprīļa. Jāatzīmē, ka šā gada novembrī patērētāju vidējais viedoklis par vispārējo ekonomisko situāciju valstī turpmāko 12 mēnešu laikā pirmo reizi kopš 2007. gada augusta iegāja optimisma zonā.

Lai gan mazumtirdzniecības apgrozījuma gada kāpuma tempi vidējā termiņā turpinās iet uz leju, neparedzēti lieli "mīnusi" mēnešu griezumā šā gada nogalē diez vai ir gaidāmi.