Mazumtirdzniecība oktobrī nozīmīgi sarūk; nākotnes perspektīvas drūmas

Mazumtirdzniecības apgrozījums oktobrī (salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi) salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi saruka par 2.9%. Šis samērā straujais kritums ir pagriezis pēdējo piecu mēnešu izaugsmes dinamiku pretējā virzienā. Visticamāk, tas nav tikai epizodisks kritums un kā iekšzemes, tā globālo norišu dēļ pārdošanas apjomi varētu sarukt arī nākamajos mēnešos.

Kritumu oktobrī ir noteicis galvenokārt mēbeļu, mājsaimniecības priekšmetu un būvmateriālu pieprasījuma sarukums, nelielu artavu kritumā veido arī autodegvielas pārdošanas samazinājums. Oktobrī gan atkal straujāk kāpis automobiļu pārdošanas apjoms (par 6.1% salīdzinājumā ar septembri), kas netiek ieskaitīts mazumtirdzniecības apgrozījumā. Līdz ar to kopējā mazumtirdzniecība, tajā ieskaitot arī automobiļu pārdošanu, sarukusi tikai par 0.7%.

Šādu norišu rezultātā arī tirdzniecības gada pieaugums ir noslīdējis līdz +4.9% (septembrī tas bija sasniedzis 8.0%). Pieskaitot automobiļu pārdošanu, situācija ir labāka: +12.2% (septembrī +14.0%).

Mazumtirdzniecības un iedzīvotāju patēriņa pārmaiņu īstermiņa prognozēšanai kā vienu no rādītājiem parasti izmanto uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indeksus. Jau pirms mēneša patērētāju noskaņojuma indekss strauju pasliktinājās, un tagad redzam, ka kritums oktobrī patiešām parādījies arī tirdzniecības datos. Vakar klajā nāca Eiropas Komisijas publicētie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji novembrī, kas uzrāda, ka patērētāju un tirgotāju noskaņojums salīdzinājumā ar oktobri gandrīz nav mainījies.

Tomēr jāņem vērā, ka aptaujas tiek veiktas mēneša pirmajā pusē, un tādēļ patlaban vēl neparāda AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas ietekmi uz konfidences rādītājiem. Šis aspekts, visticamāk, atspoguļosies nākamo mēnešu aptauju datos, tādēļ decembrī varētu gaidīt noskaņojuma rādītāju turpmāku pasliktinājumu. Tas savukārt varētu provocēt arī piesardzību tēriņos. Paliek jautājums, kā iedzīvotāji rīkosies ar atgūtajiem finanšu līdzekļiem, no kā daļa tiek izņemta skaidrā naudā. Lai gan daļa šo uzkrājumu varētu tikt izlietota arī Ziemassvētku dāvanu un cienasta sarūpēšanai, tomēr noskaņojumu iekšzemē ietekmējošie notikumi un arvien lielāka nenoteiktība ārpusē mazina iespēju, ka tirdzniecībā tuvākajā laikā atjaunosies izaugsme.