Mazumtirdzniecībā svārstīgums turpinās, bet nākotnes izredzes joprojām labas

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā salīdzināmajās cenās, izņemot sezonālo ietekmi, samazinājās par 0.8%. Gada pieauguma temps gan saglabājās salīdzinoši augsts – 4.6%. Tādējādi 2013. gada 2. ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums ir bijis nemainīgs (pret iepriekšējo ceturksni, izņemot sezonālo ietekmi), bet pret iepriekšējā gada 2. ceturksni – pieauga par 6.0%, kas nozīmē, ka, visticamāk, tirdzniecības nozare veidos vienu no lielākajiem pozitīvajiem devumiem 2. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē.

Arī jūnijā saglabājās iepriekš novērotās tendences – gada pieaugums ir pozitīvs sadzīves preču (+35.2%), kā arī automobiļu un motociklu (+24.6%) segmentos. Tāpat būtisks pieaugums arī degvielas tirdzniecības apjomos (+8.5%), bet pārtikas tirdzniecībā pieauguma temps joprojām zems (2.7%).

Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma rādītāji par jūniju norādīja uz duālu situāciju – patērētāju noskaņojuma rādītājs joprojām saglabājās salīdzinoši augsts, bet tikmēr tirgotāju redzējums būtiski samazinājās, ja salīdzinām pret augstajiem līmeņiem gada sākumā. Pasliktinās gan tirgotāju redzējums par iepriekšējo 3 mēnešu darbības novērtējumu, gan nākamo 3 mēnešu prognozējamajiem darbības rezultātiem. Patērētāju noskaņojuma uzlabošanās galvenokārt saistāma ar darba tirgus situācijas uzlabošanos – pakāpeniski sarūk bezdarbs, aug vidējā nominālā darba alga. Tāpat arī inflācija saglabājas zema, kas pozitīvi ietekmē nominālās algas pieauguma pirktspēju. To apliecina arī mājsaimniecību atbilžu saldo uzlabošanās jautājumā par savu prognozēto nākamo 12 mēnešu finansiālo situāciju.

Spriežot pēc operatīvajiem tūrisma nozares rādītājiem, daļu no mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma varētu izskaidrot arī tūrisma aktivitāšu pieaugums. Lai arī tūrisma pieaugumam ir sezonāls raksturs, rādītāji liecina, ka šogad tūristu ir būtiski vairāk nekā iepriekšējās sezonās. Par to liecina būtiski pieaugusī gultas vietu un numuru noslodze viesnīcās.

Domājams, ka turpmākajos mēnešos nebūs būtisku pavērsienu mazumtirdzniecības dinamikā – tā turpinās attīstīties svārstveidīgi, ar augšupejošu tendenci. Pakāpeniski uzlabojoties situācijai darba tirgū, pieaug mājsaimniecību rocība, kas atspoguļojas arī tirdzniecības datos.

Jau šā gada 1. ceturksnī IKP pieaugumu galvenokārt virzīja privātais patēriņš. Tas nozīmē, ka uz laiku, kamēr Eiropas ekonomikā joprojām notiek pārkārtošanās, Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir nosvērusies vairāk uz privāto patēriņu., kas tomēr ir īstermiņa risinājums. Lai panāktu ilgtermiņa sabalansētu izaugsmi, Latvijas tautsaimniecībai būs nepieciešams arī investīciju pieaugums, kas būs pamats tālākai eksporta izaugsmei. Tāpēc vēl jo vairāk iepriecina pēdējās ziņas no Eiropas – konjunktūras rādītāji pakāpeniski uzlabojas, turklāt ne tikai Eiropas centrālajās valstīs, bet arī perifērijā. Tas, iespējams, ir pirmais signāls, ka Eiropas ekonomiku gaida pakāpeniska atlabšana.