Mazumtirdzniecība turpina augt, bet patērētāju noskaņojums strauji pasliktinās

Mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī (salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi) salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0.9%. Tātad jau piekto mēnesi pēc kārtas novērojam nozares izaugsmi, attiecīgi arī gada tempam pieņemoties spēkā – septembrī tas ir sasniedzis 8.1%.

Arī kopējā mazumtirdzniecība, tajā ieskaitot automobiļu pārdošanu, septembrī salīdzinājumā ar augustu ir palielinājusies par 0.9%. Pusi no šī pieauguma noteicis mēbeļu, mājsaimniecības priekšmetu un būvmateriālu pieprasījuma kāpums, otru pusi līdzīgās daļās dala automobiļu un autodegvielas pārdošanas apjomu kāpums.

Mazumtirdzniecības apgrozījums 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni pakāpies par 5.7%, kas ir ļoti iespaidīgs sniegums. Salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu kāpums ir 7.5% apmērā.

Vakar klajā nāca Eiropas Komisijas publicētie oktobra uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas rāda, ka pēc patērētāju optimisma audzēšanas iepriekšējos piecos mēnešos, oktobrī iedzīvotāju noskaņojums krietni pasliktinājās (par 2.5 punktiem). Bet vai šis pasliktinājums varētu provocēt piesardzību un tēriņu ierobežošanu? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jāsaprot, kas ir šī pasliktinājuma cēlonis.

Šie ir sezonāli izlīdzināti dati, tāpēc noskaņojuma nevar skaidrot ar skarbāka gadalaika iestāšanos - rudens lietavām un vēsumu. Domāju, ka noskaņojuma "izmirkšanu" šoreiz noteica ne tik daudz tumšie globālās ekonomikas mākoņi, kā neveikla iekāpšana peļķē, ar to domājot - iekšzemes politiskos procesus. Septembrī notika ārkārtas Saeimas vēlēšanas, kas kopumā veicināja pozitīvas emocijas – gan gaidas, kas tradicionāli saistītas ar priekšvēlēšanu apsolījumiem, gan vēlēšanu pirmie rezultāti, kuru interpretācija, protams, nebija viendabīga, tomēr daudzās politiskās nometnēs drīzāk veicināja optimismu. Vieni priecājās par Saskaņas Centra uzvaru, cerot uz iekļūšanu valdībā, citi – par oligarhu sakaušanu, vēl citi – par nacionālās stīgas stiprināšanos utt. Savukārt teju pusotru mēnesi ilgušie valdības veidošanas procesi visticamāk, provocēja iedzīvotāju noskaņojuma pasliktinājumu. Šādu cēloņu izraisīta noskaņojuma maiņa tomēr nevarētu turpmāk būtiski ietekmēt tirdzniecību, lai gan pilnībā to izslēgt nevar.