Mazumtirdzniecībā turpmākā attīstība būs lēna un nevienmērīga

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar martu, izslēdzot sezonālo ietekmi, saruka par 0.4%. Šo nelielo kritumu skaidro atbilstoši neliels iedzīvotāju noskaņojuma indeksa pasliktinājums aprīlī, kā arī martā novērotās straujās mazumtirdzniecības izaugsmes (par 3.1%) noteiktā augstā bāze. Izslēdzot no mazumtirdzniecības apgrozījuma degvielas pārdošanu, pārdošanas apjomi saglabājās precīzi marta līmenī. Automobiļu pārdošanā, ko neiekļauj mazumtirdzniecības apgrozījuma datos, aprīlī bija 2.9% izaugsme. Ierēķinot šo ietekmi, kopumā tirdzniecībā aprīlī vērojams pieaugums 0.2%.

Aprīlī fiksētās pozitīvās norises nodarbinātībā un naudas apjoma pieaugumā mazumtirdzniecības rādītājos tieši neatspoguļojas. Kā zināms, aprīlī pirmoreiz divu gadu laikā saruka reģistrēto bezdarbnieku skaits; aprīlī pastāvīgu darbu atrada rekordliels bezdarbnieku skaits - 8.0 tūkstoši; bija vērojams arī reģistrēto vakanču skaita pieaugums. Tēriņu kāpumu apliecināja arī patēriņa nodokļu ieņēmumu statistika. Tā kā mazumtirdzniecība ik mēnesi veido vidēji 250 - 280 miljonu latu apgrozījumu, tad atlikto pensiju izmaksas aptuveni 80 miljonu latu apmērā iepriekš tika vērtēts kā nozīmīgs faktors, kas varētu kāpināt pārdošanas apjomus, pat tikai daļēji nonākot tirdzniecības apritē.

Var secināt, ka pēc optimisma kāpuma gada sākumā šobrīd iedzīvotāji saglabā piesardzību un nesteidz papildus ienākumus tērēt par ikdienas patēriņa precēm, pietaupot rudens komunālo izdevumu apmaksai vai citiem maksājumiem. Tādēļ mazumtirdzniecības atkopšanās arī turpmāk būs lēna un nevienmērīga, un, visticamāk, tuvākajā laikā atsevišķos mēnešos varēsim vērot gan tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, gan kritumu.