Mazumtirdzniecība: vāja pieprasījuma iespaidā attīstība joprojām nevienmērīga

Mazumtirdzniecības apgrozījums maijā salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi, salīdzinājumā ar aprīli samazinājās par 0.4%, ko galvenokārt noteica pārtikas preču, mazākā mērā - nepārtikas preču pieprasījuma sarukums. Arī automobiļu pārdošanā, ko neiekļauj mazumtirdzniecības apgrozījuma datos, maijā bija vērojams neliels kritums. Tādējādi atšķirībā no aprīļa datiem, kad automobiļu pārdošanas ietekmes ierēķināšana noteica pozitīvu kopējo rādītāju, maijā mērenais kritums saglabājas.

Jūnija operatīvie rādītāji iezīmē pozitīvas pārmaiņas: Eiropas Komisijas publicētie patērētāju un uzņēmumu aptauju rezultāti demonstrē izaugsmi (patērētāju konfidence palielinājusies par 2 punktiem, savukārt tirdzniecības konfidence - pat par 5 punktiem). Arī patēriņa nodokļu ieņēmumi valsts budžetā jūnijā palielinājušies salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju. Tomēr iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi 2010. gada pirmajā pusgadā kopumā turpināja sarukt, un situācijas uzlabojumu tirdzniecības nozarē noteica pamatā patērētāju konfidences uzlabojums. Proti, mainās patērētāju uzvedība - mazāku uzkrājumu veidojot piesardzības labad un lielāku daļu no ienākumiem atvēlot tēriņiem. Tas nav nedz paradokss, nedz kļūda datos, ja iepretim sarūkošiem vai nemainīgiem ienākumiem tēriņi tomēr pieaug: ja cilvēks jūtas drošāks par nākotni, tad arī ienākumiem nemainoties, piemēram, ietaupījumos atlicina vairs tikai 5% no ikmēneša ienākumiem, ne 10% kā iepriekš, tādējādi kāpinot izdevumus.

Nozīmīgs ilglietojuma preču (automobiļu, mēbeļu, apgaismes ierīču, būvmateriālu u.c.) pieprasījuma kāpums kopš gada sākuma vedina domāt, ka iedzīvotāji izmanto arī savus iepriekšējo periodu uzkrājumus. Iespējams, ka tas ir saistīts ar pieņēmumu, ka šo ilglietojuma preču cenas varētu būt sasniegušas savu zemāko punktu un, mazinoties nenoteiktībai par nākotni, var atļauties veikt kādu lielāku pirkumu. Tomēr ņemot vērā to, ka mājsaimniecības aizvadīto gadu laikā ir tērējušas vairāk kā uzkrājušas, audzējot parādsaistības, kā arī pagaidām joprojām augsto bezdarba līmeni un sarukušos ienākumus, iekšzemes pieprasījums vēl kādu laiku būs vājš, kas šobrīd neļauj prognozēt strauju tirdzniecības atkopšanos tuvākajā laikā.