Mazumtirdzniecība - viens no 2015. gada ekonomiskās izaugsmes dzinējspēkiem

Lai gan saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015. gada 4. ceturksnī mazumtirdzniecības gada pieaugums vairs nebija tik straujš (2.4%), gadā kopumā šī nozare ir uzrādījusi cienījamus panākumus (+4.9%). Tajā pašā laikā nozarei no piedāvājuma puses bija jācīnās ar ne pārāk motivējošu cenu dinamiku (tās neaug).

Cenu kritums tikmēr ir motivējošs no pieprasījuma puses. Iedzīvotāju vēlmi iepirkties ietekmē gan ienākumu kāpums, gan tas, kā attīstās dažādas izdevumu pozīcijas.  Reālās neto algas gada pieaugums gada pirmajos trīs ceturkšņos pārsniedza 7%, taču vienlaikus būtiski saruka izdevumi par enerģiju. CSP dati par ienākumiem 4. ceturksnī vēl nav apkopoti, taču, piemēram, enerģijas izdevumu pozīcija turpināja sarukt. Gan cenu krituma, gan nedaudz siltāku laikapstākļu dēļ (CSP dati liecina, ka vidējā gaisa temperatūra 2015. gada 4. ceturksnī bija augstāka nekā 2014. gada 4. ceturksnī), iedzīvotāju izdevumi par patērēto siltumenerģiju ir sarukuši. Šis ietaupījums varētu vismaz daļēji būt nonācis mazumtirdzniecībā.

Cena turpināja būt motivējošs faktors arī degvielas iegādei, lai gan šajā gadījumā ir nozīme arī piesātinājuma efektam, tādējādi 4. ceturksnī degvielas mazumtirdzniecības devums kopējā mazumtirdzniecības izaugsmē saruka.

Gadā kopumā mazumtirdzniecības pieaugumu visbūtiskāk ietekmējusi degvielas, kā arī mēbeļu un sadzīves tehnikas pārdošana. Mēbeļu un sadzīves tehnikas iegādi varētu būt veicinājis ne vien ienākumu kāpums tiešā veidā, bet arī lēns, bet pakāpenisks darījumu aktivitātes pieaugums nekustamo īpašumu tirgū (vēl nav pieejami pilna gada dati), ko līdztekus ienākumu kāpumam un atsevišķu izdevumu sarukumam varētu būt veicinājusi arī t.s. mājokļu programma.

Pārtikas tirdzniecība 2015. gadā auga lēnāk nekā 2014. gadā, un arī šajā tirdzniecības segmentā pie visai stabila tirgus lieluma (nedaudz sarūk iedzīvotāju kopskaits, arī tūristu skaita un to pavadītā laika Latvijā pieaugums ir zems) fiziskā patēriņa būtisks pieaugums nebūtu gaidāms. Tirdzniecības nozare šajā segmentā īstermiņā varētu būt ieguvēja nedaudz straujāka cenu kāpuma apstākļos, bet tirdzniecības reālā pieauguma pamats varētu būt kvalitātes uzlabojumā.

Tirdzniecības nozares noskaņojuma rādītājs 4. ceturksnī nedaudz saruka, taču jau janvārī par spīti atsevišķu tirgotāju bažām, ka grozījumi konkurences likumā varētu traucēt tirdzniecības norisi, nedaudz uzlabojās noskaņojuma rādītāju komponents, kas raksturo biznesa aktivitātes gaidas tuvākajos trīs mēnešos. Tomēr 2016. gadā tādu faktoru kā minimālā alga vai nodokļu politika ietekmē atalgojuma kāpums varētu būt lēnāks nekā pērn, un mazumtirdzniecības devums kopējā ekonomikas izaugsmē varētu būtiski neaugt.