Mazumtirdzniecībai neiet viegli, bet tā joprojām turpina balstīt izaugsmi

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2016. gada 2. ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieaugums salīdzināmās cenās bija 1.9%. Jau gada pirmajā ceturksnī nozares attīstību daļēji balstīja īstermiņa faktori un tās apgrozījuma gada pieauguma temps bija sarucis līdz 1.8%. Turklāt 1. ceturksnī manāmi saruka reālās neto algas gada pieauguma temps, kas no pieprasījuma puses signalizē iespējamu piesardzību pirkumos, tādējādi aktuālie mazumtirdzniecības rādītāji nav pārsteidzoši.

2. ceturksnī atjaunojās degvielas tirdzniecības pozitīvais devums kopējā mazumtirdzniecības ceturkšņa un gada izaugsmē, taču daudzu citu preču mazumtirdzniecība bremzējās. Tajā skaitā gada un ceturkšņa laikā saruka ar mājokļa labiekārtošanu saistītu preču mazumtirdzniecība (piemēram, mājsaimniecības elektropreces, metālizstrādājumi, krāsas, stikls).

Vienlaikus no patērētāju aptauju jūlija datiem izriet, ka iedzīvotāji drīzāk sliecas veikt lielus pirkumus šobrīd, nekā uzskata, ka piemērotāks laiks tiem varētu būt nākamo 12 mēnešu laikā. Un gluži pretēji virzās patērētāju domas par uzkrājumiem. Tas neliecina, ka nozare varētu atsākt strauji attīstīties tuvākajos ceturkšņos.

Mazumtirdzniecības nozares pārstāvju noskaņojums pēc Eiropas Komisijas aptauju datiem 2. ceturksnī tomēr bija nedaudz optimistiskāks nekā gada sākumā, un arī jūlijā mazumtirgotāji izskatās cerīgi: kopējais noskaņojuma rādītājs saglabājas nedaudz augstāks nekā vidēji iepriekšējo 3 gadu laikā. Turklāt, piemēram, pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirgotāji tuvāko 3 mēnešu laikā prognozē gan uzņēmējdarbības aktivitātes kāpumu, gan cenu līmeņa pieaugumu, gan arī nelielu nodarbinātības pieaugumu, lai gan tieši lielveikalos pašlaik vēršas plašumā pašapkalpošanās kasu ieviešana.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma un iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma dati liecina, ka privātais patēriņš no izlietojuma puses varētu saglabāties kā izaugsmes virzītājspēks arī šogad, lai gan tempu kritums abās pusēs ir jūtams (IKP ātrais novērtējums liecina, ka gada pieauguma temps 2. ceturksnī varētu būt vien 0.7%), un bez investīciju pieplūduma to tālāk uzlabot būtu grūti. Protams, ir zināmas cerības, ka, uzlabojoties ES fondu apguvei un pārvarot grūtības, kas saistītas ar pāreju uz jauno plānošanas periodu, situācija investīcijās un attiecīgi izaugsmē uzlabosies.