Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī sarūk

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī (salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi) salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi saruka par 2.1%, tajā skaitā nepārtikas preču pārdošanas apjoms saruka par 2.8%, bet pārtikas preču - par 0.7%. Gada izteiksmē, t.i., salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, kopējam mazumtirdzniecības apgrozījumam saglabājas samērā liels pieaugums – 7.8%

Atskatoties uz 2012. gada pirmajiem četriem mēnešiem, redzam, ka pēc ļoti straujā pārdošanas apjomu kāpuma pašā gada sākumā, turpmākie mēneši iezīmēja pasliktinājumu – pārmaiņas martā gan bija ar nelielu plusa zīmi, bet tās bija gandrīz nemanāmas februāra un aprīļa krituma fonā. Šādu dinamiku apliecināja arī tirgotāju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas pēdējos mēnešos uzrādīja samērā nozīmīgu pasliktinājumu.

Kas gaidāms maijā, mazumtirdzniecības apgrozījums turpinās sarukt vai tomēr sagaidīsim virziena maiņu tirdzniecības dinamikā? Šodien Eiropas Komisija publiskoja maija noskaņojuma rādītājus, nesniedzot pārliecību, ka tirdzniecībai varētu sekmēties labāk. Tirgotāju noskaņojuma rādītājs maijā pasliktinājies par 4.0 procentu punktiem. Iedzīvotāju noskaņojums uzlabojies par 0.1 procentu punktu, bet tas ir nieks iepretim kritumam iepriekšējos divos mēnešos. Iedzīvotāju noskaņojuma pārmaiņas un vēlme tērēt vai ietaupīt, protams, nav atrauti no norisēm tautsaimniecībā. To ietekmē kā norises Latvijā, tā arī globālajā ekonomikā.

Tā kā valdība pieņēmusi lēmumus, kas vērsti uz nodokļu sloga mazināšanos iedzīvotājiem, tad šajā aspektā noskaņojuma rādītājiem un pārdošanas apjomiem varētu būt gaidāma pakāpeniska uzlabošanās dinamika – milzu eksploziju gan nav pamata gaidīt. Jāpiebilst, ka tas var arī "pašūpot" tirdzniecības datus īstermiņā, mudinot ilglietojuma preču iegādes atlikt uz brīdi, kad PVN likme tiks samazināta, t.i., pēc 1. jūlija. Plaša patēriņa preču iegādēm tas varētu nebūt tik aktuāli, jo ietaupījums nav tik apjomīgs un šo preču (īpaši pārtikas) iegādes mazākā mērā var atlikt uz vēlāku laiku.

No otras puses, melnāki mākoņi atkal jau savilkušies Eiropas dienvidu valstīs. Līdz šim mums bija izdevies salabot mājai jumtu un nostiprināt pamatus, ļaujot patverties no globālajām vētrām. Tomēr diez vai kāds "būvnieks" būs gatavs garantēt, ka sūces jumtā neradīsies, ja negaiss pastiprināsies. Mazas un atvērtas tautsaimniecības gadījumā iekšzemes pieprasījuma spēja sildīt ekonomiku nav neizsmeļama. Ja eksportētāji sāk just pieprasījuma mazināšanos, tad tas ierobežo arī jaunu darba vietu rašanos un algu palielināšanu esošajiem darbiniekiem.