Mazumtirdzniecības apgrozījums turpina izaugsmi trešo mēnesi pēc kārtas

Mazumtirdzniecības apgrozījums pēc diviem izaugsmes mēnešiem turpināja kāpumu arī augustā. Mazumtirdzniecības apgrozījums augustā salīdzinājumā ar jūliju pieauga par 1.0% (neņemot vērā sezonālo ietekmi). Savukārt salīdzinājumā ar 2011. gada augustu saglabājās 10.0% pieaugums, kas vērtējams kā augsts, jo kāpums saglabājās, neskatoties uz pietiekami augsto bāzes efektu. Tādējādi varam gaidīt, ka mazumtirdzniecības izaugsme šā gada 3. ceturksnī būs pozitīva un nodrošinās labu pamatu arī iekšzemes kopprodukta pozitīvai izaugsmei.

Joprojām saglabājas tendence, ka nepārtikas preču grupa attīstās dinamiskāk par pārtikas preču grupu. Tā nepārtikas preču apgrozījums augustā pieauga par 1.6%, bet pārtikas preču apgrozījums – samazinājās par 1.7%. Savukārt auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4.3%. Nepārtikas preču grupā straujāko pieauguma tempu augustā uzrādīja mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu (+5.2%) un tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība (+6.4%). Tikmēr automobiļu un motociklu tirdzniecības apgrozījums samazinājās par 8.5%.

Lai arī Eiropas Komisijas apkopotie tirgotāju un patērētāju noskaņojuma rādītāji joprojām ir salīdzinoši stabili, šāds stabili augsts mazumtirdzniecības pieaugums izraisa nelielu izbrīnu. Pirmkārt, lai gan pēdējie vidējās algas dati tautsaimniecībā norāda uz reālās pirktspējas pieaugumu, tas tomēr ir joprojām neliels un nozīmīgi lēnāks nekā mazumtirdzniecības izaugsme. Otrkārt, arī kreditēšanas statistika neuzrāda būtisku pieaugumu – mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoma atlikums joprojām turpina sarukt. Treškārt, lai arī tūrisma sezona ir bijusi laba, tomēr sarunās ar nozares pārstāvjiem gūta pārliecība, ka tā nav bijusi būtiski labāka par iepriekšējā gada sezonu.

Tad rodas jautājums – kas veicina mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu? Visticamāk, mazumtirdzniecības pieaugums ir saistīts ar mājsaimniecību kopējā noskaņojuma uzlabošanos attiecībā uz tautsaimniecības esošo un turpmāko attīstību, kā arī pārliecību par personīgo finanšu veselību. Pārliecība par ekonomisko stabilitāti un savām finansēm parasti rezultējas mazāku uzkrājumu veidošanā vai pat esošo tērēšanā. Un tas ir saprotams, jo pēc-krīzes periodā daudzas mājsaimniecības bezdarba vai nedrošības dēļ par nākotni atlika dažādu mājsaimniecības ierīču, automobiļu iegādi un mitekļa labiekārtošanas darbu veikšanu. Šā brīža noskaņojuma uzlabošanās dod pamatu tā saucamajam atliktā patēriņa efektam – tiek iegādātas preces, kuru iegāde iepriekš tika atlikta.

Arī Eiropas Komisijas patērētāju noskaņojuma aptaujas jautājumi par plānotajām lielajiem pirkumiem norāda uz to, ka patērētāji pozitīvāk vērtē iespēju veikt lielākus pirkumus (automobili, nekustamo īpašumu vai arī veikt sadzīves uzlabojumus).

Tāpat redzam, ka pakāpeniski atjaunojas būvniecības tirgus (lai arī galvenokārt attīstās infrastruktūras būvniecība, tomēr arī dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas tiek būvēts vairāk nekā krīzes periodā), kas rada papildu apgrozījumu arī mazumtirdzniecībā (mēbeles, sadzīves priekšmeti, atsevišķos gadījumos arī būvmateriāli, instrumenti).

Papildus tam jāņem vērā arī ēnu ekonomikas pakāpeniskās mazināšanās efekti, par ko minējām jau iepriekšējā reizē.

Ilgtspējīga mazumtirdzniecības izaugsme ir tāda, kas iet roku rokā ar reālā atalgojuma fonda dinamiku. Tāpēc, ja mazumtirdzniecības apgrozījums tiešām aug uz atliktā patēriņa un uzkrājumu mazināšanas rēķina, sagaidāms, ka kādā mirklī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma temps mazināsies un kļūs līdzvērtīgāks reālā atalgojuma fonda kāpumam tautsaimniecībā. Tāpat mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma tempus var mazināt pretēji noskaņojuma efekti – proti, bažas par turpmāko tautsaimniecības attīstību.