Mazumtirdzniecības barjerskrējiens turpinās

Kāpēc vieglais rīta skrējiens? Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka mazumtirdzniecība 3. ceturksnī attīstījās krietni lēnākā tempā nekā 2. ceturksnī, tostarp septembrī pret iepriekšējo mēnesi vērojams 0.4% apgrozījuma kāpums salīdzināmās cenās (izlīdzināti dati). Lēnāka attīstība salīdzinājumā ar aktivitātes kāpumu 2. ceturkšņa laikā bija gaidāma, ņemot vērā, ka lielākais ierobežojumu kontrasts mazumtirdzniecībai klātienē jau piedzīvots starp 2. un 1. ceturksni, kamēr vairākiem citiem pakalpojumiem – drīzāk starp 3. un 2. ceturksni. Proti, ar pulcēšanās ierobežojumiem saistīto pakalpojumu brīvlaišana un faktiskās saslimstības mazināšanās daudzās valstīs veicināja lielākas līdzekļu daļas novirzīšanu ceļošanai, dalībai kultūras un izklaides pasākumos. 

Patērētāja un tirgotāja spēja pielāgoties vēl gluži nenozīmē lielu sajūsmu. To, ka kaut kas tomēr nav īsti labi – vai būtu runa par jau redzēta scenārija atkārtošanās tuvumu, saslimstībai no jauna augot, vai par nodokļu pārmaiņām – mazumtirdzniecības noskaņojuma rādītāji atspoguļoja jau vasaras otrajā pusē.

Nozares optimisms tā arī nav atgriezies: nākotnes darbības vērtējums oktobra aptaujā kritās īpaši strauji, pasliktinājās citu aptaujā aptverto aspektu vērtējums, un saglabājas kāpums cenu līmeņa gaidās.

Kas oktobra aptaujas brīdī iepriecinājis patērētājus, nav īsti skaidrs. Patērētāju noskaņojums pēkšņi būtiski uzlabojās, un grūti ticēt, ka jauna mazumtirgotāja darbības uzsākšana Latvijā tam būtu bijis pietiekams iemesls. 

Parasti runā par to, ko Ziemsvētku vecītis varētu atnest. Varbūt šoreiz tas varētu arī kaut ko aiznest? Iespējams, tie būs tikai daži ierobežojumi tiem, kas līdz svētkiem būs atbilstoši uzvedušies; maz ticams, ka pandēmijas aiznešana vecītim varētu būt pa spēkam. Tikmēr patērētāju spēkos ir iepriecināt sevi un savus mīļos ar turēšanos pie labas veselības, pārdomātiem, racionāliem un ilgtspējīgiem pirkumiem. Ņemot vērā, ka mazumtirdzniecība ir starp jomām, kurās attālinātā darbība ir bijusi vieglāk īstenojama nekā daudzos citos pakalpojumos, apgrozījuma līmenis nozarē pārsniedz to, kāds bija pirms pandēmijas. Mājsēdei aizņemot mazāko daļu no ceturkšņa, 4. ceturksnī kopumā mazumtirdzniecībā varētu saglabāties visai augsta aktivitāte, uz ko norāda arī Latvijas Bankas eksperimentālā statistika par veikto maksājumu summu Latvijā ar Latvijas kredītiestāžu izdotajām maksājumu kartēm: maksājumi būtiski pieauga īsi pirms mājsēdes sākuma. Ņemot vērā šos apsvērumus, straujāka izaugsme līdz ar ierobežojumu mazināšanos gaidāma citos pakalpojumos.