Mazumtirdzniecības nozarei 2017. gads risinājies dinamiskas attīstības zīmē

Ne vien tādēļ, ka tās apgrozījums audzis straujāk nekā 2016. gadā (attiecīgi 4.2% salīdzinājumā ar 2.3%), bet arī dažādu nozarē veiktu aktivitāšu izpratnē. Piemēram, jaunu zīmolu ienākšana, kā arī jaunu tirdzniecības vietu izveide un esošo paplašināšana.

Vērtējot mazumtirdzniecības attīstības pamatus, jāatzīmē visai straujais iedzīvotāju vidējo ienākumu pieaugums. 2017. gada pirmajos 3 ceturkšņos vidēji pirktspēja turpināja augt, inflācijas ietekmē gan nedaudz lēnāk nekā vidēji 2016. gadā. Tomēr pēc atsevišķu mazumtirdzniecības jomu statistikas redzams, ka iedzīvotāji no jauna pievēršas savu sadzīves apstākļu uzlabošanai, kas, iespējams, pēckrīzes posmā ilgāku laiku izpalika.

Ar mājokļa labiekārtošanu un remontu saistīto preču mazumtirdzniecības uzņēmumu pienesums kopējai mazumtirdzniecības izaugsmei 2017. gadā bijis viens no lielākajiem, tāpat kā pārtikas preču tirdzniecība, īpaši specializētajos veikalos un it sevišķi decembrī. Pirmais no šiem varētu saglabāt savu nozīmību arī šogad, kopsolī ar veselīgu tautsaimniecības izaugsmes tempu, kreditēšanas un jaunu mājokļu attīstību. Turpretī daļa specializētās tirdzniecības varētu attīstīties ne tik spraigi kā pērn, kā arī neveidot pārtikas mazumtirdzniecības nozares attīstības tendenci ilgākā laika posmā, ja būtisks tās uzturēšanas iemesls būtu akcīzes preču nodokļu atšķirības starp kaimiņvalstīm.

Vērtējot nodokļu pārmaiņu ietekmi uz mazumtirdzniecības attīstību šogad, tā, iespējams, veicinās patērētāju izvēles noslieci par labu tām pārtikas precēm, kurām no šā gada janvāra tiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. Vienlaikus varētu, protams, cerēt, ka veselības aprūpes sistēmas pamati tiks nedaudz stiprināti vismaz no svaigu augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanas viedokļa. Tomēr maz ticams, ka netiešo nodokļu pārmaiņas strauji mainīs patēriņu, kuru atlikt vai būtiski mainīt (īpaši, nelielu akcīzes pārmaiņu ietekmē) nav iespējams vai nav vēlmes, piemēram, degvielas vai tabakas izstrādājumu patēriņu. No mazumtirdzniecības apgrozījuma puses raugoties, vienā pozīcijā ietaupītais varētu tikt iztērēts citā, taču kopējo mazumtirdzniecības apgrozījumu tas varētu ietekmēt nedaudz.

Janvārī veikto noskaņojuma aptauju dati rāda, ka gan patērētāju, gan mazumtirdzniecības pārstāvju optimisms kopš gada nogales ir audzis. Mazumtirdzniecības nozarē nedaudz pozitīvāks kļuvis arī redzējums par nodarbinātības kāpumu tuvāko 3 mēnešu laikā. Situācija, iespējams, varētu vēl nedaudz mainīties otrajā pusgadā, kad tiks atvērts IKEA veikals, kā arī 2019. gadā, kad ekspluatācijā tiks nodoti vairāki vērienīgi tirdzniecības centru izveides vai paplašināšanās projekti.

2017. gada iestrādes rāda, ka tuvākajā laikā uzņēmumi, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību, turpinās meklēt jaunas sadarbības iespējas, vienlaikus meklējot arī labākas darbības vietas, iespējams, centros, kuros bez tirdzniecības pieejams vēl plašs citu pakalpojumu klāsts.

Šāda sintēze, kā arī veiksmīga līdzsvara atrašana starp tirdzniecību patērētājam fiziski pieejamā vietā un e‑komerciju – nodrošinās tirdzniecības uzņēmumu dzīvotspēju, lai arī, iespējams, padarīs vēl sarežģītāku tirdzniecības datu interpretāciju.