Mazumtirdzniecības zig-zagi 2014. gadā nodrošināja pieauguma kursu

Mazumtirdzniecība 4. ceturksnī ir turpinājusi augt - salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pārdošanas apjomi palielinājās par 4.0%, savukārt salīdzinājumā ar 3. ceturksni - par 1.5%. Tirdzniecība 2014. gadā kopumā salīdzinājumā ar 2013. gadu uzrādījusi 3.6% kāpumu. Lai gan tirdzniecība kopumā uzrādīja pieaugumu, tomēr, visticamāk, arī  2015. gads paies zem piesardzības zīmes.

Kāds izskatījies 2014. gads?

Atcerēsimies, ka pirms eiro ieviešanas periodā iedzīvotāji aktīvāk tērēja savus skaidrās naudas uzkrājumus, tāpēc pēc šī tēriņu pieauguma samērā droši varēja gaidīt pieticīgākus mazumtirdzniecības rezultātus. Tā tas arī notika - 2014. gada janvārī un februārī bija vērojams straujš pārdošanas apjomu kritums. Martā mazumtirdzniecība atkal sasparojās, bet īsts patēriņa "sprādziens" bija aprīlī silto Lieldienu laikā. Un tad atkal sekoja kritumi un kāpumi, bet jau ar izteiktāku virzību augšup līdz pat gada noslēgumam.

Lai gan tirdzniecība kopumā uzrādīja pieauguma tendenci, tomēr algu kāpums to apsteidza, iedzīvotājiem saglabājot piesardzību un nedaudz aktīvāk veidojot savu drošības spilvenu - uzkrājumus. 2014. gadā reālā neto darba samaksa auga par aptuveni 8% - tātad tā ir tā darba samaksa, no kuras jau ir izslēgta nodokļu daļa un inflācijas ietekme. Nodarbinātības izaugsme gan bijusi sliktāka, nekā varēja gaidīt.

Aug iedzīvotāju piesardzība un tirgotāju pesimisms

Iedzīvotāju piesardzību tēriņos radījuši vairāki faktori, tostarp neskaidrā ģeopolitiskā situācija, nepietiekami straujā ekonomiskā atkopšanās Eiropā. Arī iekšzemē arvien izteiktāka kļūst izaugsmes tempu mazināšanās, un likumdošanas iniciatīvas drīzāk bijušas tautsaimniecības sašaurināšanas, nevis stimulēšanas virzienā - piemēram, Imigrācijas un Maksātnespējas likumu, kā arī mikronodokļa regulējuma grozījumi (pēdējais gan ir nesen atkal "mīkstināts").

Tirgotāju noskaņojums pēdējos mēnešos ir pasliktinājies, ko varētu skaidrot ar  iedzīvotāju piesardzību tēriņos un arī ārvalstu viesu plānākajiem maciņiem. 2014. gadā pirktspējas pasliktinājuma dēļ būtiski samazinājās Krievijas viesu skaits, ko gan ar uzviju kompensēja ciemiņi no citām valstīm. To īpaši veicināja Rīgas statuss kā Eiropas kultūras galvaspilsētai. Tomēr gada nogalē Jaunā gada sagaidīšanā un Krievijas Ziemassvētku brīvdienu laikā viesu namus iepriekš galvenokārt pildīja krievu tūristi, tomēr 2014.-2015. gadu svētku sezonā daudzas rezervācijas tika atceltas un citu valstu viesi tās nesteidza aizpildīt. To noteikti juta arī zīmolu apģērbu, juvilierizstrādājumu u.c. veikali, kuros nereti šie tūristi iepirkās.

2015. gads – zem piesardzības zīmes

Ņemot vērā "robu" tūrismā un patērētāju un uzņēmēju samērā pesimistisko noskaņojumu, 2015. gada sākums iezīmējas vairāk ar sliktām ziņām, tomēr vismaz 1. pusgada situāciju uzlabos Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts statuss, kas turpinās veicināt ārvalstu viesu vizītes, kā arī "Liepājas metalurga" darbības pakāpeniskā atjaunošana. Tomēr kopumā 2015. gads visticamāk atkal paies zem piesardzības zīmes, jo Krievijas tautsaimniecības vājums ir praktiski neizbēgams, kas ietekmēs gan tūristu aktivitāti un tēriņus, gan pašu iedzīvotāju nedrošību par nākotnes ienākumiem. Tieši pēdējais faktors ir vissvarīgākais, jo privātais patēriņš jau 2014. gadā bija galvenais iekšzemes kopprodukta izaugsmes noteicējs un tam ir arī lielākais īpatsvars – aptuveni 62% no IKP. Savukārt tūristu pienesums tautsaimniecībai nodrošina ne vairāk par 4% no IKP.