27.10.2023.

Mazumtirdzniecību bremzē gan piesardzība, gan patēriņa izvēles

Inflācijas sarukums reizē ar darba ienākumu kāpumu stabilizē patērētāju noskaņojumu, tomēr tūlīt vēl neatspoguļojas patēriņa kāpumā. Par to liecina vairāku pakalpojumu sektoru (piemēram, izmitināšana, ceļojumu biroju darbība) un mazumtirdzniecības attīstība, kas pēdējos mēnešos nebūt nav bijuši uz stabilas izaugsmes takas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 3. ceturksnī mazumtirdzniecības apjoms nav sasniedzis iepriekšējā ceturkšņa līmenī, bet gan turpinājis sarukt ( -1.1 %, sezonāli koriģēti dati), bet gada kritums sasniedzis 2.9 % (kalendāri koriģēti dati).

Tomēr piesardzīgums un cenu ietekme varētu nebūt vienīgie mazumtirdzniecību bremzējošie faktori. Savā ziņā preču pārdošanas stagnēšanu var skaidrot ar patērētāju pakāpenisku atgriešanos pie patēriņa paradumiem, kādi bija raksturīgi vēl pirms pandēmijas. Pandēmijas laikā bija izveidojusies zināma nobīde par labu preču patēriņam, jo daļa pakalpojumu (kultūras, izklaides, sporta u.c.) nebija pieejami. Tikmēr bija, piemēram, iespējams attālināti iegādāties daudzas preces, veikt nelielu mājokļa labiekārtošanu, kā arī bija nepieciešams iegādāties attālinātajam darbam vajadzīgo aprīkojumu, tādējādi preču patēriņa dinamika kopumā bija saglabājusies noturīgāka (tā cieta mazāk un atjaunojās straujāk).

Pandēmijas laikā vai arī neilgi pēc tam (izmantojot pandēmijas laika uzkrājumus) veiktie mājokļa uzlabojumi un pēdējā laikā gausā nekustamā īpašuma tirgus attīstība varētu skaidrot mājokļa preču mazumtirdzniecības apjoma stagnēšanu. Neraugoties uz pēdējos ceturkšņos nestabilo vai pat pavājo dinamiku, tādās grupās kā atsevišķu ar mājokļa labiekārtošanu saistīto preču mazumtirdzniecība, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mazumtirdzniecība apgrozījums salīdzināmās cenās arvien ir būtiski augstāks nekā vidēji 2019. gadā, t.i., uzkrātais pieaugums šajā laikā būtiski pārsniedz mazumtirdzniecības kopējo.

Līdz 2023. gada 2. ceturksnim pakalpojumu patēriņa apjoms Latvijā vēl pilnībā nebija atgriezies līmenī, kāds bija pirms pandēmijas, un arī pakalpojumu patēriņa īpatsvars kopējā patēriņa struktūrā saglabājās mazāks. To rāda Eurostat dati par privātā patēriņa sadalījumu pakalpojumos un dažāda lietošanas ilguma preču kategorijās. Vēlme / tendence atjaunot agrāk ierasto pakalpojumu patēriņa apjomu (atpūtas, kultūras pasākumi, ceļojumi) var ne vien turpināt kādu laiku ierobežot preču patēriņa kāpumu (un tātad arī mazumtirdzniecības izaugsmi), bet arī uzturēt spiedienu uz atsevišķām pamatinflāciju veidojošu komponentu cenām.

APA: Paula, D. (2024, 21. nov.). Mazumtirdzniecību bremzē gan piesardzība, gan patēriņa izvēles. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6134
MLA: Paula, Daina. "Mazumtirdzniecību bremzē gan piesardzība, gan patēriņa izvēles" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6134>.

Līdzīgi raksti

Up