Metalurģijas atdzimšana palīdz uzlabot situāciju apstrādes rūpniecībā

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) dati, martā apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms (salīdzināmajās cenās) ir pieaudzis par 7.6% (salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Salīdzinājumā ar 2014. gada martu saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 7.1%. Tādējādi 2015. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecības izlaide augusi par 2.9% (salīdzinājumā ar 2014. gada 4. ceturksni).

Martā arī kokapstrādē ir sasniegts ļoti labs rezultāts – izlaide ir saglabājusies gandrīz iepriekšējā mēneša līmenī (-0.1%), kas bija rekordaugsts izlaides līmenis. Tāpat iepriecināja arī apstrādes rūpniecības otra lielākā apakšnozare – pārtikas rūpniecība, kas, pateicoties gaļas uz zivju pārstrādes apjomu pieaugumam, uzrādīja vērā ņemamu mēneša pieaugumu (+4.1%). Kā nozīmīgs faktors, izskaidrojot kopējo nozares samērā straujo kāpumu, būtu jāmin apstāklis, ka martā tika daļēji atjaunota ražošana "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcā. Diemžēl CSP šobrīd ir "aizslepenojusi" arī metālu nozares datus (līdzās farmācijas un citu transportlīdzekļu nozarēm; datu aizslepenošana saistīta ar to, ka nozarē darbojas viens vai daži lieli uzņēmumi.Tas nozīmē, ka pēc makroekonomiskajiem datiem var spriest par to veikumu). Tas neļauj precīzi noteikt minētās rūpnīcas darbības uzsākšanas efektu. Visticamāk tieši "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas dēļ apstrādes rūpniecības statistikā tuvākajos mēnešos sagaidīsim visai lielus "zāģus" gan mēnešu, gan gada pārmaiņa tempos. Negaidīti labs mēnesis padevies arī iekārtu un mehānismu ražošanā (+21.7%; gada temps gan joprojām negatīvs -7.0%).

No negatīvajiem pārsteigumiem jāmin būvmateriālu ražošanas apjomu kritums (-10.1%). Pagaidām tas ir tikai viens mēnesis, bet signāls ir slikts, jo nozares izlaide parasti liecina par sagaidāmo būvniecības aktivitāti tuvākajā nākotnē. Neliels pārsteigums ir enerģētikas labais veikums martā (+14.9%) – ja mēneša pieaugumu vēl varēja gaidīt bāzes efekta dēļ, tad gada kāpums (+12.3%) nedaudz pārsteidz, jo marta vidējā gaisa temperatūra pēc CSP datiem ir bijusi vienāda abos gados. Rezultātu skaidro augstāka nekā iepriekšējos gados elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās. Iespējams, tas saistāms ar to, ka šogad pali aizsākušies nedaudz ātrāk nekā parasti. Kopumā 1. ceturksnī enerģētikas izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējā gada (kas arī bija salīdzinoši nelabvēlīgs nozarei) atbilstošo periodu gan samazinājās par 7.7%.

Pozitīvi ir tas, ka papildu "KVV Liepājas metalurgs" ražotnei savas rūpnīcas vai jaunās ražošanas līnijas šogad palaidīs vēl vairāki uzņēmumi (2014. gadā veiktās investīcijas, kā arī vēl turpinās ES fondu līdzekļu apgūšana no iepriekšējā plānošanas perioda). Tomēr situācija  nav mainījusies – nozare joprojām cieš no ģeopolitiskā  saspringuma radītajām sekām (sankcijām, un Krievijas rubļa vājuma, kas gan pēdējā laikā nedaudz stiprinājies) un nevienmērīgās eiro zonas ekonomikas izaugsmes. Eiro zonas apstrādes rūpniecības cipari joprojām ir visai neizteiksmīgi – janvārī izlaides apjomu samazinājums par 0.7%, februārī – pieaugums par 1.2%. Dažādi apsteidzošie rādītāji (ESI, PMI) gan norāda uz iespējamu izlaides apjomu pieaugumu tuvākajos mēnešos, kas varētu dot kādu pozitīvu grūdienu arī Latvijas apstrādes rūpniekiem.

Statistikas ciparos  apstrādes rūpniecības nozare šogad noteikti augs, to nodrošinās "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas darbības atsākšana. Situācija ar pašu uzņēmumu gan joprojām nav viennozīmīgi skaidra. Tā veiksmes vai neveiksmes ir atkarīgas no reģiona būvniecības tirgus aktivitātēm. Būvniecība Eiropā vismaz pagaidām joprojām stagnē, kas nosaka arī reģiona metālu un to izstrādājumu cenas.  Tāda pati saspringta situācija joprojām paliks nozarēs, kuru realizācijas virziens ir Krievija. Nevar noliegt, liela daļa uzņēmumu līdz šim ir bijuši ļoti aktīvi, mēģinot pārorientēties uz citiem, drošākiem realizācijas tirgiem. Tomēr ir uzņēmumi (īpaši elektrisko iekārtu ražotāji, tekstilizstrādājumu ražotāji, atsevišķi pārtikas ražotāji, farmaceitisko vielu ražotāji), kuriem iekļaušanās jaunos tirgos ir sarežģīta un prasa vairāk laika. Visticamāk arī kokapstrādes nozares "skrējiens" agri vai vēlu kļūs mazāk raits, gatavās produkcijas krājumi noliktavās aug gan tepat, gan to galapunktos – realizācijas tirgus noliktavās. Lai arī marta mēneša rezultāti ir ārkārtīgi labi, vērtējot nozares turpmāko attīstību, pagaidām jāsaglabā mērens piesardzīgums – sakrītot "mīnusiem" vairākās apakšnozarēs, jau tuvākajos mēnešos varam redzēt tikpat lielu kritumu.