Naudas apjoma rādītāji atspoguļo politisko un ekonomisko neskaidrību

Recesijas perioda beigas Latvijā līdztekus vairākiem rādītājiem tautsaimniecības reālajā sektorā iezīmē arī naudas daudzuma apgrozībā kāpums. Pēc neliela sarukuma iepriekšējos divos mēnešos 2010. gada jūlijā naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, atkal pieaudzis (par 0.4%), bet M3 gada pieaugums sasniedzis jau 8.0%.

Naudas apjomu jūlijā palielināja galvenokārt vasaras sezonai raksturīgais augstais skaidrās naudas pieprasījums - tās daudzums apgrozībā palielinājās par 2.3%. Nedaudz palielinājās banku piesaistītie noguldījumi uz nakti, kā arī termiņnoguldījumi, tomēr, vienlaikus sarūkot noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, iekšzemes noguldījumu kopapjoms jūlijā praktiski saglabājās jūnija līmenī. Savukārt pērnā gada jūlija līmeni noguldījumu atlikums pārsniedzis jau par 6.9%.
Jūlijā iepriekšējā tempā turpināja sarukt iekšzemes kredīti. Mēneša laikā tie samazinājās par 0.9%, nedaudz straujāk par vidējo rādītāju samazinoties kredītiem nefinanšu uzņēmumiem. Līdz ar to kredītu gada samazinājuma temps jūlijā bija 7.7%.

Lai gan pozitīvās tendences tautsaimniecības attīstībā stabilizējušas naudas piedāvājumu, tā kāpums bijis visai lēns. Tas, ka lielāka aktivitāte pēdējos mēnešos vērojama galvenokārt likvīdākajos - skaidrās naudas un pieprasījuma noguldījumu - segmentos, kā arī tas, ka turpinās kritums kreditēšanā, norāda, ka tirgus dalībnieki 1) vēro vēl arvien sarežģīto situāciju tautsaimniecībā, 2) nogaida rudenī gaidāmo punktu salikšanu uz "i" politiskajā situācijā un 3) tiem trūkst skaidrības par 2011. gada budžetu - cik lielā mērā un ar kādiem pasākumiem tiks veikta deficīta mazināšana.