Naudas daudzuma apgrozībā kāpums ir noturīgs

Tautsaimniecības aktivizēšanos un augošu uzticamību iekšzemes ekonomikai Latvijā jau gandrīz pusgadu apstiprina naudas piedāvājuma dinamika. Četros no pēdējiem pieciem mēnešiem (izņemot nelielu sezonālu samazinājumu šā gada janvārī) bijis vērojams noturīgs naudas daudzuma apgrozībā kāpums. Tāds tas bija arī 2010. gada martā, kad naudas rādītājs M3, kas raksturo kopējo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, pieauga par 2.3%. Pirmo reizi kopš 2008. gada novembra pozitīvas kļuva arī M3 gada pārmaiņas (+3.5%).

Vēl straujāks (6.0%) marta beigās bija iekšzemes noguldījumu gada pieaugums, banku piesaistīto noguldījumu atlikumam kopš pērnā gada marta pieaugot par 300 milj. latu. Stabilais eksporta kāpums, konfidences rādītāju uzlabošanās, labvēlīgākas tendences mazumtirdzniecības apgrozījumā, kā arī valdības finanšu resursu ieplūde ekonomikā martā veicināja gan iekšzemes noguldījumu (par 2.4%), gan skaidrās naudas pieprasījuma (par 0.4%) kāpumu.

Noguldījumu pieaugumu gan kopumā, gan uzņēmumu un mājsaimniecību sektorā noteica latu noguldījumu pieaugums (par 3.6%), bet eiro noguldījumi pieauga tikai uzņēmumu sektorā. Tomēr, neraugoties uz mājsaimniecību eiro noguldījumu sarukumu, straujāka latu noguldījumu pieauguma dēļ kopējais mājsaimniecību noguldījumu kāpums martā apsteidza februārī vēroto pieaugumu.

Lai gan atsevišķas bankas apliecina vēlmi aktivizēt kreditēšanu, banku attieksme pret kreditēšanu joprojām ir rezervēta, ko nosaka augstais kredītu ar maksājumu kavējumiem īpatsvars. Joprojām zems saglabājas arī kredītu pieprasījums. Attiecīgi martā  privātajam sektoram izsniegto kredītu apjoms samazinājās par 1.0%. Lielāks samazinājums ir uzņēmumu kredītiem un pavisam neliels - mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem. Lielākais iespaids bija uzņēmumiem izsniegto komerckredītu kritumam.

Līdz ar recesijas negatīvās ietekmes mazināšanos tautsaimniecībā un izaugsmes atjaunošanos eksportējošajās nozarēs, naudas piedāvājuma kāpums, visticamāk, turpināsies arī nākamajos mēnešos. Noguldījumu pieaugumu noteiks preces un pakalpojumus eksportējošo uzņēmumu finanšu stāvokļa uzlabošanās; mājsaimniecību noguldījumu kāpumu varētu veicināt arī iepriekšējā gadā ieturēto pensiju izmaksas. Šis faktors, īpaši aprīlī, varētu būtiski paaugstināt arī skaidrās naudas pieprasījumu. Savukārt pozitīva izaugsme kreditēšanā gaidāma tikai līdz ar iekšzemes pieprasījuma atjaunošanos.