Naudas daudzums apgrozībā turpina augt

Latvijas tautsaimniecībai uzrādot aizvien vairāk atveseļošanās iezīmju un pārvarot recesijas posmu, 2010. gada aprīlī bija vērojams arī tālāks naudas daudzuma apgrozībā kāpums. Naudas rādītājs M3, kas raksturo kopējo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, mēneša laikā pieauga par 1.8%, bet M3 gada pieaugums sasniedza 4.2%.

Naudas apjoma kāpumu aprīlī būtiski iespaidoja skaidrās naudas apgrozībā palielinājums par 6.7%, ko sekmēja iepriekšējā gadā ieturēto pensiju izmaksas. Šis faktors daļēji ietekmēja arī iekšzemes noguldījumu pieaugumu, banku piesaistīto mājsaimniecību latos veikto noguldījumu atlikumam pieaugot par 2.4%, bet noguldījumiem kopumā - par 1.0%. Noguldījumu pieaugumu gan kopumā, gan uzņēmumu un mājsaimniecību sektorā noteica latu noguldījumu pieaugums (par 2.6%), eiro noguldījumiem nedaudz samazinoties. Naudas daudzumu apgrozībā pozitīvi iespaidoja arī straujā eksporta izaugsme, mazumtirdzniecības apgrozījuma stabilizēšanās, kā arī pirmās bezdarba sarukuma tendences.

Aprīlī vērojamas arī nelielas uzlabošanās pazīmes kreditēšanas jomā. Privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikuma samazinājums aprīlī bija mazāks nekā iepriekšējos divos mēnešos (-0.6%), un, pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā nedaudz uzlabojoties kredītu gada pārmaiņu dinamikai, kredītu gada krituma temps no -8.0% martā samazinājās līdz -7.8% aprīlī. Līdztekus jau vairākus mēnešus vērojamajai industriālās kreditēšanas izaugsmei, aprīlī salīdzinoši nozīmīgs (+1.7%; augstākais mēneša rādītājs kopš 2008. gada pirmās puses) bijis patēriņa kreditēšanas pieaugums, kas varētu liecināt par optimistiskāku patērētāju noskaņojumu.

Ekonomikas izeja no recesijas un deflācijas mazināšanās veicinās naudas piedāvājuma kāpumu arī turpmākajos mēnešos. Savukārt kreditēšanas kāpums atjaunosies līdz ar pieprasījuma atkopšanos un banku pārliecības nostiprināšanos par to, ka tautsaimniecības attīstība valstī ir ilgtspējīga.