Naudas piedāvājuma kāpums palēninās

Februārī pēc sezonālā sarukuma atsākās naudas piedāvājuma kāpums, tomēr visai mērenu šo pieaugumu padarīja budžeta konsolidācijas jomā pieņemto lēmumu un globālo norišu fons. Tas atspoguļoja pašreizējo situāciju Latvijas ekonomikā, kad atveseļošanās gan turpinās, tomēr iezīmējas lēnākas attīstības tendence - neliels bija arī skaidrās naudas pieprasījuma kāpums. Kopējais banku piesaistīto Noguldījumu atlikums nedaudz palielinājās, turpinot augt ārvalstu valūtas noguldījumiem, bet v vienlaikus turpināja samazināties banku kopējais kredītportfelis.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, februārī palielinājās par 0.8%, tomēr bāzes efekta iespaidā M3 gada pieauguma temps samazinājās līdz 10.0%. Līdzīgi samazinājās arī banku piesaistīto noguldījumu (līdz 7.8%) un skaidrās naudas apgrozībā (līdz 19.4%) gada pieauguma temps. M3 pieaugumu noteica joprojām straujais noguldījumu uz nakti kāpums, vienlaikus sarūkot termiņnoguldījumu un noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu atlikumam. Lai gan februārī nedaudz palielinājās gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumi, atšķirīga bija to dinamika valūtu skatījumā. Joprojām spēcīgie eksporta rādītāji nodrošināja būtisku uzņēmumu eiro noguldījumu kāpumu, savukārt iekšējā pieprasījuma zemais līmenis un iedzīvotāju piesardzība tēriņos, izpaužoties mazumtirdzniecības stagnācijā, ietekmēja uzņēmumu latu noguldījumu sarukumu un mājsaimniecību latu noguldījumu palielināšanos.

Iekšzemes kredītu atlikums februārī samazinājās par 1.1% un kredītu gada krituma temps sasniedza -8.7%. Samazinājumu noteica galvenokārt uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto eiro kredītu atlikuma pakāpeniskā mazināšanās, kamēr uzņēmumiem izsniegto latu kredītu atlikums pieauga jau ceturto mēnesi pēc kārtas, tādējādi turpinot palielināt gan vēl joprojām niecīgo latu kredītu īpatsvaru banku izsniegto kredītu portfelī.

Naudas rādītāju lēnais pieaugums un nemainīgā situācija kreditēšanas jomā nevieš pārlieku optimismu tuvākās nākotnes vērtējumā. Lai gan pēdējā laikā Latvija guvusi atzinīgu starptautisku vērtējumu, kas izpaudies pozitīva kredītreitinga nākotnes redzējuma noteikšanā un arī paša reitinga paaugstināšanā, augošais nodokļu slogs un inflācija iekšzemē, politiskie un ar dabas katastrofām saistītie satricinājumi daudzviet pasaulē, mudinās samazināt patēriņu un iespēju robežās palielināt uzkrājumus arī Latvijā. Tas gan nodrošinās stabilitāti banku sektorā, veicinot mērenu naudas apjoma pieaugumu turpmākajos mēnešos, tomēr nestimulēs tautsaimniecības izaugsmi kopumā. Lai panāktu ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi svarīgākais ir noslēgt budžeta konsolidācijas procesu nevis ar uzņēmumu konkurētspēju bremzējošu un inflāciju veicinošu nodokļu paaugstināšanu, bet gan reālām strukturālajām reformām un budžeta izdevumu mazināšanu.

Banku sistēmas monetārie rādītāji