Naudas piedāvājumā turpinās mērena kāpuma tendence

Pēc oktobrī vērojamā īslaicīgā apgrozībā esošās naudas apjoma sarukuma, 2010. gada novembrī naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, pieauga par 1.8%, atgriežoties pie visa gada garumā vērojamās kāpuma tendences, bet M3 gada pieauguma temps sasniedza 11.9%.

Vērojamā tautsaimniecības atkopšanās nodrošināja strauju nefinanšu uzņēmumu noguldījumu kāpumu, savukārt mājsaimniecību noguldījumi auga mērenāk, atspoguļojot pakāpenisku patēriņa atkopšanos. Straujš pieaugums novembrī saglabājās likvīdajā banku piesaistīto noguldījumu uz nakti segmentā (2.2%), nedaudz lēnāks bija termiņnoguldījumu pieaugums (1.8%), bet straujāks – noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu kāpums (6.5%). Novembrī nemainījās skaidrās naudas pieprasījums.

Lēnāks nekā oktobrī bija iekšzemes kredītu atlikuma sarukums (-0.6%), gandrīz vienādā tempā samazinoties gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikumam, savukārt kredītu gada kritums novembrī nemainījās un saglabājās 8.2% līmenī.

Novembrī naudas piedāvājuma rādītāji kopumā bijuši stabili un arī turpmākajos mēnešos lielas pārmaiņas nav gaidāmas. Decembrim tradicionāli raksturīga naudas piedāvājuma izaugsme un janvārim – sezonāls kritums, ko varētu papildus veicināt iecerētais nodokļu kāpums. Līdz ar to decembra nogalē augstāks patēriņš palielinās uzņēmumu, bet samazinās mājsaimniecību uzkrājumus. Iedzīvotāju ietaupījumu kritumu joprojām maz kompensēs pirmkrīzes gados raksturīgās papildu prēmijas svētku sakarā un tērēts tiks galvenokārt iepriekšējos mēnešos uzkrātais. Neraugoties uz to, ka bankas joprojām izsniegs arī atsevišķus jaunus kredītus, banku sektora kredītportfelis turpinās sarukt.

Pakāpeniski iezīmējas faktori, kuri vidējā termiņā kreditēšanas kāpumu atkal varētu veicināt plašākā mērogā: Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugums ārējos tirgos, Latvijas kredītreitinga tālāka uzlabošanās, banku savstarpējās konkurences pastiprināšanās. Tomēr vienlaikus saglabājas arī kreditēšanas izaugsmi bremzējoši riski, tostarp ārējā pieprasījuma mazināšanās iespēja, saasinoties finanšu problēmām atsevišķās eiro zonas valstīs un vairākas jaunās nodokļu politikas ietvaros veiktās pārmaiņas Latvijā.