Naudas piedāvājumu mazina atsevišķs liela apjoma darījums; kredītu sarukuma tendence turpinās

Oktobra dati joprojām norādīja uz stabilitātes saglabāšanos Latvijas finanšu sistēmā naudas daudzuma apgrozībā jomā. Lai gan 2010. gada oktobrī naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā saruka par 1.9%, M3 gada pieaugums bija nozīmīgs, veidojot 11.0%.

Sasaucoties ar ziņām par šajā gadā vērojamo rūpniecības, eksporta un mazumtirdzniecības izaugsmi, arī oktobrī turpinājās nefinanšu uzņēmumu noguldījumu kāpums, bet mājsaimniecību noguldījumi mēreni samazinājās, atspoguļojot patēriņa pieaugumu. Izteikts kāpums oktobrī saglabājās likvīdākajos naudas piedāvājuma segmentos - banku piesaistītie noguldījumi uz nakti pieauga par 1.1% un skaidrās naudas pieprasījums - par 2.2%. Tomēr kopējo naudas apjomu oktobrī iespaidoja banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu kopējā atlikuma samazināšanās par 3.1%, atsevišķa darījuma iespaidā sarūkot finanšu starpnieku uz noteiktu termiņu noguldītajiem līdzekļiem.

Iekšzemes kredītu atlikums, no jauna izsniegto kredītu apjomam atpaliekot no dzēsto un norakstīto kredītu apjoma, mēneša laikā samazinājās par 1.1%, līdzīgā mērā krītoties gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un kredītu gada krituma tempam oktobrī sasniedzot 8.2% līmeni.

Noguldījumu un naudas piedāvājuma jomā tuvākajos mēnešos būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas. Novembrī un decembrī mājsaimniecību noguldījumi varētu sarukt, palielinoties patēriņam, tai skaitā patēriņa nodokļu likmju paaugstinājuma un inflācijas gaidu ietekmē, kā arī sezonāli augot skaidrās naudas pieprasījumam. Pretēji vērsta ietekme varētu izpausties nākamajā gadā, kad uz šo gadu pārcelto pirkumu iespaidā patēriņš varētu būt vājāks. Savukārt, lai kredītu kāpums atjaunotos jau nākamajā gadā, līdztekus uz noturīgu iekšzemes kopprodukta izaugsmi orientētai 2011. gada budžeta pieņemšanai, labs priekšnoteikums būtu arī sekmīgs darbs pie iecerētā vidēja termiņa - trīs gadu - budžeta ietvara likuma.