Naudas rādītāju dinamika saglabājas mēreni pozitīva

Janvārī samērā bieži naudas rādītājiem raksturīga atkāpšanās pēc gada nogales sezonālās aktivitātes. Tomēr šā gada janvārī mērena izaugsme bija vērojama gan kreditēšanā (pieauga gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību kredītportfelis), gan noguldījumu piesaistē (palielinājās iekšzemes noguldījumu kopapjoms un uzņēmumu noguldījumi). Janvārī nedaudz saruka vien mājsaimniecību noguldījumi, iedzīvotājiem tērējot decembrī izveidotos uzkrājumus.

Iekšzemes kredītportfelis janvārī pieauga par 0.5%, tostarp kredīti nefinanšu uzņēmumiem un mājokļa kredīti par 0.5% un patēriņa kredīti – par 0.6%. Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps uzlabojās līdz -3.7%, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem līdz -3.9% un kredītiem mājsaimniecībām līdz -5.2%, savukārt izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps visos sektoros saglabājās pozitīvs - attiecīgi 1.8%, 2.2% un 0.4%.

Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps janvārī veidoja 6.0%, mājsaimniecību noguldījumiem pēdējo 12 mēnešu laikā palielinoties par 9.2% un nefinanšu uzņēmumu noguldījumiem - par 3.2%. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 gada pirmajā mēnesī saruka, samazinoties gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti, gan noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem (gada kāpuma temps attiecīgi 12.8%, 13.7% un 22.0%). Savukārt noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu janvārī pieauga.

Izsniegto iekšzemes kredītu un piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)

* Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas banku sektorā.

Pakāpenisks kredītportfeļa un arī piesaistīto noguldījumu kāpums gaidāms visu 2019. gadu, tomēr tas nebūs straujš. Uzņēmēju uzkrājumi bankās joprojām ļaus investīcijas balstīt arī uz tiem, nevis, ārējai videi pasliktinoties, uzņemties papildu saistības pret bankām. Līdz ar to uzņēmēju noguldījumi augs lēni un arī kredītu pieprasījums būs mērens. Bez tam monetāro rādītāju līmeni un kāpuma tempus arī 2019. gadā sola pazemināt izziņotās banku sektora strukturālās pārmaiņas – šoreiz tas ir Danske Bank lēmums par darbības pārtraukšanu Baltijas valstīs, t.sk. Latvijā.