Naudas rādītāju kāpums maijā pierimis

Noguldījumu jomā jāmin valsts uzņēmumu veiktā dividenžu iemaksa budžetā, savukārt kredītportfelis saruka atsevišķu nefinanšu sabiedrībām izsniegtu ilgtermiņa kredītu atmaksas rezultātā. Savukārt mājsaimniecību kredītportfeļa apjoms saglabājās nemainīgs, nedaudz sarūkot mājokļa, bet turpinot augt patēriņa kredītiem.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi maijā samazinājās par 1.5%, bet to gada kāpuma temps bija 2.1%. Tostarp valsts uzņēmumu noguldījumi saruka par 19.2% un nebanku finanšu iestāžu noguldījumi – par 8.9%. Savukārt mājsaimniecību noguldījumi gandrīz nemainījās, bet privāto nefinanšu sabiedrību noguldījumi nedaudz pieauga.

Līdz ar iekšzemes noguldījumu sarukumu kritās arī kopējie eiro zonas rezidentu noguldījumi Latvijas kredītiestādēs, un Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 samazinājās par 1.1% (gada pieauguma temps 4.8%). Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti samazinājās par 1.6%, noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – par 0.3%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem pieauga par 2.7%.

Kopējais iekšzemes kredītu atlikums maijā samazinājās par 0.5%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem izsniegto – par 1.3% un mājokļa kredītu – par 0.1%. Kopējais mājsaimniecību kredītportfelis nemainījās, jo patēriņa kredīti pieauga par 1.6%. Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps maijā samazinājās līdz 0.7% (nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem tas bija 0.6% un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem - –1.2%). No jauna izsniegto kredītu (neskaitot pārskatītos kredītus) apjoms maijā par 8.5% (t.sk. mājsaimniecībām izsniegto – par 18.1%) pārsniedza iepriekšējā mēneša rādītājus.

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Ekonomikas izaugsmes tendences liek nākamajos mēnešos gaidīt mērena noguldījumu kāpuma atjaunošanos. Vienlaikus turpināsies atkopšanās arī mājokļu kreditēšanas jomā un gaidāms kāpums arī patēriņa kreditēšanā. Mazāk noturīga līdz šim izrādījusies uzņēmumu kreditēšanas atjaunošanās, tomēr tajā vērā ņemama kreditēšanas izaugsme varētu atsākties līdz ar aktīvāku Eiropas Savienības fondu apguvi.