Naudas rādītāju kritums palēninās, sagaidāms lūzuma punkts

Septembrī, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, bija vērojams mērens plašās naudas, privātajam sektoram izsniegto kredītu un no tā piesaistīto noguldījumu kritums, atspoguļojot pagaidām vājo ekonomiku un neskaidrību par tās virzību nākotnē. Naudas rādītājs M3, kas raksturo kopējo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā - mēneša laikā saruka par 0.7%, kredītu atlikums par 0.3% un noguldījumu atlikums - par 0.9%. Tomēr visu minēto rādītāju mēneša samazinājums bija mazākais pēdējo 3-4 mēnešu laikā (kredītiem pat mazākais kopš janvāra). Tādējādi arī monetārie rādītāji līdztekus vairākiem reālās ekonomikas datiem liecina par atsevišķām stabilizācijas tendencēm Latvijas tautsaimniecībā.

Naudas piedāvājumu galvenokārt mazināja iekšzemes noguldījumu kritums, tomēr niecīgs bija latu noguldījumu sarukums, salīdzinoši vairāk samazinoties eiro noguldījumiem. Krītošie ienākumi un augošais bezdarba līmenis, līdz ar diskusijām par uzkrājumu drošību kopumā, atspoguļojas arī noguldījumu dinamikā. Tomēr relatīvu stabilitāti uzkrājumu jomā raksturoja nelielais noguldījumu kritums mājsaimniecību sektorā, pie tam mājsaimniecību latu uzkrājumi izdevīgo noguldījumu procentu likmju iespaidā (mājsaimniecību latu termiņnoguldījumu procentu likme septembrī sasniedza 9.8%) pat nedaudz pieauga.

Banku aizdevumu plūsma privātajam sektoram joprojām mazinājās, ko noteica gan banku piesardzīgā kredītpolitika sarežģītās ekonomiskās situācijas un augstas nenoteiktības apstākļos, gan arī zemais pieprasījums kā mājsaimniecību, tā nefinanšu uzņēmumu sektorā. Taču kopējais kredītu apjoma kritums gada laikā ir 4.9%, kas nav sevišķi straujš, ievērojot kā augsto riska pakāpi ekonomikā, tā banku nepieciešamību veidot uzkrājumus un pārstrukturēt esošos kredītus.

Galveno monetāro rādītāju gada pārmaiņu temps pašreiz atrodas lūzuma punktā, ko nosaka iepriekš augstā bāzes līmeņa visai straujā samazināšanās 2008. gada rudenī. Līdz ar to plašās naudas M3, no uzņēmumiem un mājsaimniecībām piesaistīto noguldījumu, kā arī skaidrās naudas apgrozībā gada pārmaiņu tempa kritums pret iepriekšējo gadu kļūst mazāks un turpinās mazināties arī nākamajos mēnešos.

Lai gan naudas rādītāju gada pārmaiņu tempa uzlabošanās turpināsies, naudas piedāvājuma kāpums un pozitīvas pārmaiņas absolūtā izteiksmē sāksies tikai līdz ar ārējās un iekšējās uzticības atjaunošanos Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās iespējām.