Naudas rādītāju līmenis aprīlī saglabājas stabils

Līdzīgi kā gada pirmajos mēnešos, arī aprīlī naudas rādītāju līmenis būtiski nemainījās. Mājsaimniecību noguldījumu kāpuma pozitīvo iespaidu gan pārsvēra uzņēmumu noguldījumu sarukums. Līdz ar to mēreni mazinājās kopējais iekšzemes noguldījumu apjoms. Tomēr tas joprojām pārsniedza gan pērnā gada aprīļa līmeni (par 9.1%), gan pēdējā mēneša rādītāju pirms straujā noguldījumu kāpuma saistībā ar pāreju uz eiro (kāpums salīdzinājumā ar novembri par 4.6%). Savukārt kredītportfeļa samazinājums aprīlī bija minimāls – vien par 0.1%, nedaudz sarūkot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām, bet pieaugot nebanku finanšu iestādēm izsniegtajiem kredītiem.

Uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi aprīlī samazinājās par 0.9%, par 1.6% palielinoties mājsaimniecību, bet par 2.7% samazinoties nefinanšu sabiedrību noguldījumiem. Līdz ar to mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma temps pieauga līdz 12.8%, bet nefinanšu uzņēmumu noguldījumu gada pieauguma rādītājs samazinājās līdz 5.8%.

Aplūkojot Latvijas devumu pārmaiņām eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, redzams, ka eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs aprīlī samazinājās par 0.8%, un noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem – par 3.1%. Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu palielinājās par 1.7%. Lai gan palielinājās arī skaidrās naudas daudzums apgrozībā, kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija samazinoša.

Aprīlī uzņēmumiem izsniegto iekšzemes kredītu portfelis palielinājās par 0.4%, bet mājsaimniecībām izsniegtie kredīti saruka par 0.6%. Palielinoša ietekme galvenokārt bija būtiskam finanšu starpniecības uzņēmumu kreditēšanas kāpumam. Turpināja uzlaboties kredītu gada samazinājuma tempa rādītājs – aprīlī tas veidoja 8.0%, t.sk. uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem gada skatījumā sarūkot par 7.2% un mājsaimniecībām izsniegtajiem – par 9.0%.

Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Pašreizējā mērenās izaugsmes tendence tautsaimniecībā, līdz ar kopumā augsto patērētāju finansiālās situācijas un uzkrājumu līmeņa novērtējumu un uzlabojumu darba tirgū, ļauj gaidīt bankās izvietoto uzkrājumu stabilitāti (mājsaimniecību sektorā – izaugsmi) arī turpmāk. Savs iespaids varētu būt arī piesardzības uzkrājumu veidošanai, ja saasinātos ģeopolitiskā situācija. Lai gan kreditēšanas jomā būtiskas pārmaiņas tuvākā gada laikā nav gaidāmas, atsevišķu ar investīciju projektiem saistītu nozīmīga apjoma aizdevumu izsniegšana varētu mazināt kopējā kredītportfeļa sarukumu. Savukārt tirgus dalībnieku novērotais un arī turpmāk prognozētais līzinga darījumu skaita pieaugums varētu turpināt pozitīvi iespaidot jau vērojamo nebanku finanšu institūciju kreditēšanas kāpumu.