Ne visiem ir, ko uzkrāt

Reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku, arī Latvijas komercbankas ik mēnesi palielina noguldījumu procentu likmes, kas sekmējis strauju līdzekļu uzkrāšanu termiņnoguldījumu kontos. Tomēr resursi jaunu uzkrājumu veikšanai ir ne visiem. Termiņnoguldījumus galvenokārt veido no norēķinu kontiem pārskaitītie līdzekļi, savukārt pēdējie līdz ar to sākuši samazināties. Izteiktāks līdzekļu samazinājums norēķinu kontos ir mājsaimniecībām, kuru turība noplicinājusies vairāk, bet tikai nedaudz kritums vērojams uzņēmumiem, kuru uzkrājumi joprojām ir augsti, iedzīvotāju maksājumiem augsto cenu un tarifu rezultātā pārplūstot uz uzņēmumu kontiem.

Lai gan bankas ziņo par atsevišķiem lielākiem aizdevumiem gan ražojošajiem uzņēmumiem, gan nekustamā īpašuma attīstītājiem, Latvijas iekšzemes kredītportfelis martā-maijā pieauga pavisam nedaudz. Iekšzemes kredītportfeļa kāpumu bremzēja gan vājie noskaņojuma rādītāji, gan kredītu procentu likmju kāpums. Pēdējos mēnešos uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis pat mazliet samazinājies, bet kredītos mājsaimniecībām aug tikai patēriņa kredīti.

Iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps maijā samazinājās līdz 6.5 %, kas ir zemākais kāpums kopš 2020. gada sākuma, kad sāka veidoties pandēmijas laika virsuzkrājumi. Uzņēmēju noguldījumu gada kāpums gan ir ievērojami straujāks (14.7 %), savukārt mājsaimniecību noguldījumu gada pieaugums maijā bija vien 2.2 %, kas ir zemākais rādītājs kopš 2013. gada. Banku piedāvāto termiņnoguldījumu procentu likmju pieauguma iespaidā turpinājās termiņnoguldījumu kāpums. Pēdējo trīs mēnešu laikā tie palielinājās par 29.3 %, savukārt norēķinu kontu atlikumi saruka par 3.2 %. Termiņnoguldījumu īpatsvars kopējos noguldījumos šajā laikā audzis par 2.8 procentu punktiem, maijā sasniedzot 12.3 % (pirms gada tas bija divreiz zemāks).

Iepriekš izsniegto īstermiņa kredītu atmaksas pēdējos trīs mēnešos līdzsvaroja ilgtermiņa kredītu kāpumu, tādējādi uzņēmumu kredītportfelis martā, aprīlī un maijā saglabājās gandrīz nemainīgs, kredītu gada kāpuma tempam samazinoties no 8.8 % līdz 7.1 %. Pēdējo trīs mēnešu laikā nav mainījies arī mājokļa kredītu portfelis, tā gada kāpumam mazinoties no 3.2 % martā līdz 2.4 % maijā. Vērā ņemama izaugsme bija vērojama vien patēriņa kredītu segmentā ar 16.7 % gada kāpumu maijā un 6.7 % pieaugumu pēdējos trīs mēnešos. Stagnējošā kreditēšana saglabājusi Latvijai zemāko kredītu attiecību pret iekšzemes kopproduktu eiro zonas valstu vidū: 2023. gada 1. ceturksnī tā sarukusi līdz 28.3 % (eiro zonā kopumā 86.4 %).

Vairumā banku vērojamā piedāvāto noguldījumu likmju paaugstināšana, zemais bezdarba līmenis un darba samaksas kāpums ļautu gaidīt lielāku noguldītāju intereses pieaugumu. Tomēr, lai arī inflācija mazinās, tā joprojām ir augsta, tādējādi atvaļinājumu laika tēriņi, visticamāk, nedos iespēju vērā ņemamai mājsaimniecību uzkrājumu veidošanai. Bet tiem, kuriem ir ko uzkrāt, pieejamāki un izdevīgāki kļūst alternatīvi ieguldījumu veidi, piemēram, valdības krājobligācijas.

Kreditēšanas tempi joprojām nesniedz iespēju tautsaimniecībai saņemt nozīmīgākām investīcijām nepieciešamos līdzekļus. Daļēji tas saistīts ar pašreizējo Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku – patlaban monetārā politika ir ierobežojoša, lai apkarotu augsto inflāciju eiro zonā. Tomēr, atsākoties ekonomikas izaugsmes ciklam, no kreditēšanas gaidām lielāku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē.