Nepietiekama izglītība – galvenais bezdarba riska faktors
Atbilstoši jau iepriekš prognozētajam - bezdarbs turpina lēnām samazināties. 2015. gada 4. ceturksnī darbu meklēja 9.8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0.4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā (un par 0.1 procentpunktu vairāk nekā pirms ceturkšņa).
Izglītības līmenis saglabājas kā viens no svarīgākajiem bezdarbu noteicošiem faktoriem. Par to ir vērts atcerēties, klausoties "runājošo galvu" vairākus gadus atkārtotos pantiņus par šķietamo studentu pārprodukciju. Piemēram, daudz kritizētās augstākās izglītības ieguvēju vidū bezdarba līmenis ir ap 5%. Lai gan dažu nozaru speciālisti ir sašutusi par darbaspēka trūkumu profesionālās un arodizglītības ieguvēju segmentā, tur bezdarba rādītājs ir gandrīz divas reizes augstāks [1]. Turklāt arī darba samaksas līmenis augstāko izglītību ieguvušo vidū ir būtiski augstāks. Tādējādi mākslīga studējošo pārdale no augstākās izglītības uz arodizglītību būtu visai apšaubāms solis. Tā vietā izglītības reformām jāfokusējas uz visu izglītības līmeņu un tematisko jomu kvalitātes kāpumu, it īpaši tāpēc, ka gan augstākai, gan profesionālai, gan arodizglītībai kvalitātes ziņā ir vēl nopietni jāattīstās.
Paredzams, ka bezdarba samazinājums turpināsies, bet arvien lēnāk. Bezdarbs saglabāsies tuvu dabiskajām līmenim, un makroekonomiskā līdzsvara situācija paliks spēkā. Krīze ir aiz muguras, tāpēc ilgtspējīgi veicināt ekonomikas izaugsmi un bezdarba samazinājumu uz pieprasījuma stimulēšanas rēķina vairs nav iespējams. Tas, cik veiksmīgi turpmāk noritēs ienākumu konverģences un bezdarba samazināšanas process, būs lielā mērā atkarīgs no strukturālo reformu veikuma.
[1] Jāatzīmē, ka izglītības līmeņa izvēle nav nejauša un var būt atkarīga no indivīda nenovērojamām spējām, kas arī varētu ietekmēt bezdarba varbūtību. Tāpēc nevar apgalvot, ka bezdarba starpība starp izglītības līmeņiem ir atkarīga tikai no izglītības.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Līdzīgi raksti
Komentāri ( 3 )
Šī ir tipiska statistiskā (jebšu matemātiskā) domāšana.
Jāskatās ir tajā, vai cilvēks ar augstāko izglītību strādā savā nozarē - vai savai nozarei pietuvinātā nozarē. Ja cilvēks ar augstāko izglītību strādā McDonaldā, pēc jūsu izpratnes viņš ierindojas starp tiem, kas strādā - līdz ar to paaugstina pievienoto vērtību savam izglītības līmenim. Kas ir aplami, jo viņa izglītība viņam nav nodrošinājusi darbu, apstākļu spiests strādā jebkādu darbu. Un šādi gadījumi ir daudz Latvijā.
Šeit drīzāk jāskata fakts, ka cilvēki, kuri ir izlēmuši iegūt augstāko izglītību un spējuši absolvēt, paši par sevi ir daudz uzņēmīgāki un izjūt nepieciešamību strādāt - vienalga kādu darbu. Kamēr tie, kas pametuši skolu, pieraduši dzīvot, piemēram, uz pabalstiem, neoficiāliem darbiem, nemaz nesagaidot oficiālu atalgojumu utt.
Vai jūsu un Vilerta pētījumā ir ņemti vērā sociālie faktori - kā piemēram, tas, ka cilvēks studiju laikā nestrādā un tas, ka nereti ir kredīti, kuri jāsedz - līdz ar to viņš ir nereti spiests prasīt lielāku atalgojumu, jo ir īsākā laikā jāsedz, piemēram, dzīvokļa pirkšanas izmaksas, studiju kredīta atmaksa utt.
Tāpat vai ir ņemta vērā lielo atalgojumu ietekme (kā zinām, AirBaltic vadītāja atalgojums sasniedza 1 miljonu gadā, Lattelecom utt līdzīgi) - jo šiem amatiem nav saistības ar izglītības līmeni, tomēr šiem cilvēkiem parasti ir augstākā izglītība, kas būtiski paaugstina atšķirību starp atalgojuma līmeņiem.
Ideālā gadījumā būtu jānoliek atalgojuma griesti, lai izslēgtu šo lielo atalgojumu ietekmi uz vispārējiem datiem.
Kur tieši Jūs redzat "matemātisku domāšanu"? ;)
Gan profesijas, gan nozares efekti tika ņemti vērā izglītības ietekmes uz algu pētījumā.
Tas, ka pat ja alga (un nodarbinātība) ir korelēti ar izglītību, ne vienmēr ir izglītības sekas, ir skaidrs un arī pateikts gan šeit zemsvītra piezīmē, gan pētījumā. Tomēr labi instrumentālie mainīgie (IQ un psiholoģiskais tests 7 gadu vecumā; personības un spēju novērtējums) nav pieejami (tā ir pasaules zinātniskās literatūras problēma).
Tas, ka ar augstāku izglītību var strādāt zemi apmaksātajās profesijās - skaidrs. Bet laba izglītība nodrošina iespēju (ne garantiju!) strādāt visproduktīvākās un labāk apmaksātajās ISCO 1 un 2 profesiju grupās. Tāpēc es teiktu, ka izglītībai vienmēr ir ietekme uz nodarbinātību un algu, bet ja mēs aprobežojamies tikai ar izglītības kvantitāti un ignorējam kvalitāti (kas nav novērojama), tad parādās izņēmumi par kuriem Jūs labi uzrakstījāt.
Tas vai indivīds pašlaik studē tika ņemts vērā algas pētījumā un tiks ņemts nodarbinātības pētījumā. Par to, ka kāds "spiests prasīt lielāku atalgojumu" kredītu dēļ - prasīt jau var, tikai šaubos, ka kāds kredītu dēļ reāli dabū piemaksu.
Topošajā pētījumā ļoti lielas algas tiks izslēgtas, bet tik un tā, ja mēs esam vienpatis, ka augstu algu saņēmēju atstāšana izlasē samazina izglītības ietekmi uz algu, un par spīti atstāšanai izglītības ietekme uz algu ir ļoti būtiska, tas nozīmē, ka izglītībai tiešām ir būtiska ietekme uz algu (un nodarbinātību).
Paldies par atbildi, veiksmi darbā! :)