Neskatoties uz ārējiem riskiem, preču eksports 2015. gadā saglabājis nelielu pieaugumu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība salīdzinājumā ar novembri saruka par 10.3%, eksportam un importam samazinoties attiecīgi par 12.6% un 8.3%. 

Kopumā vērtējot, Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums 2015. gadā saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim – ar nelielu kritumu par 0.2%.  Par spīti Krievijas pieprasījuma kritumam un rubļa kursa samazinājumam, kā arī lēnajai un nevienmērīgajai attīstībai eiro zonas valstīs – Latvijas preču eksports pagājušajā gadā spēja uzrādīt nelielu kāpumu – attiecīgi par 1.2%.

Lielākais pozitīvais devums preču eksporta gada izaugsmē bija elektroierīcēm un mehānismiem, graudaugiem, optiskajām un medicīnas ierīcēm un mēraparātiem, koksnei un tās izstrādājumiem, papīra izstrādājumiem, farmācijas produktiem un parastiem metāliem. Negatīvi kopējo preču eksportu ietekmēja minerālproduktu un pārtikas produktu eksporta samazināšanās, t.sk., būtisks alkoholisko dzērienu eksporta kritums uz Krieviju un piena produktu eksporta kritums, ko noteica Krievijas embargo, kā arī piena kvotu atcelšana un zemās piena cenas Eiropas Savienībā (ES).

Lai gan piena produktiem ļoti aktīvi tiek meklēti jauni eksporta tirgi, relatīvi nelielie Latvijas ražošanas un eksporta apmēri neļauj cīnīties par labākām cenām un nosacījumiem ārējos tirgos. Līdz ar to jaunu eksporta tirgu apgūšana nenorit tik ātri un sekmīgi, lai nodrošinātu tirgus stabilitāti un kompensētu Krievijas pieprasījuma kritumu. Tajā pašā laikā piena pārstrādes uzņēmumi aktīvi darbojas, lai kāpinātu eksportu jau esošajos tirgos, piemēram, Lietuvā un Igaunijā, kas joprojām ir galvenie piena produktu eksporta galamērķi, tāpat arī Baltkrievijā, Kazahstānā, Marokā, Nīderlandē, Polijā, Ungārijā, Zviedrijā, Somijā un citās valstīs.

Valstu griezumā - lielākais pozitīvais devums 2015. gadā bija eksporta pieaugumam uz Alžīriju (galvenokārt graudaugu eksports), Saūdu Arābiju (graudaugi un koksnes izstrādājumi), Lietuvu (dažādi pārtikas produkti, naftas pārstrādes produkti, medikamenti, papīra izstrādājumi, mehānismi, elektroierīces, transportlīdzekļi, rotaļlietas un sporta piederumi), Nīderlandi (graudaugi, koksne un tās izstrādājumi, mēbeles, elektroiekārtas, transportlīdzekļi, pārtikas produkti, t.sk., gaļa un piena produkti, medikamenti), uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (datu pārraides elektroiekārtas, pusvadītāju ierīces, datu uzglabāšanas ierīces, koksnes izstrādājumi), Franciju (elektroierīces, graudaugi, sēklas, zivis), Lielbritāniju (koksnes izstrādājumi, stikla izstrādājumi un naftas pārstrādes produkti), Dāniju (gaļas un zivju izstrādājumi, graudaugi, koksnes izstrādājumi, mēbeles, ziepes, kažokādas izstrādājumi, mehānismi un elektroierīces, parastā metāla izstrādājumi, adīti un tamborēti apģērbi, zvejas kuģi), ASV (mehānismi un elektroierīces, koksnes izstrādājumi, optiskie kabeļi un citi optiskie elementi, medicīnas iekārtas, elpošanas aparāti, graudaugi, piena pārstrādes produkti), Turciju (koksnes izstrādājumi, mehānismi un elektroierīces, zelts un juvelierizstrādājumi, dzīvi liellopi), Čehiju (mehānismi un elektroierīces, sēklas, medikamenti, kosmētika, naftas pārstrādes produkti, parastais metāls, dažādi pārtikas produkti, gaļas un zivju izstrādājumi, sporta inventārs).

Preču eksports uz Krieviju 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu ir sarucis par 24.4% (jeb 267.6 milj. eiro). Lielākais kritums bija alkoholiskajiem dzērieniem, piena, gaļas un zivju produktiem un koksnes izstrādājumiem, tajā pašā laikā pieauga mehānismu un dažādu optisko, medicīnas iekārtu un mērierīču eksports.

Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācija operatīvajiem datiem pēc divu gadu stagnācijas 2015. gadā ir atsācies Latvijas preču eksporta tirgus daļu pieaugums pasaules importā, kas apliecina, ka eksportētāji intensīvi strādājuši pie jaunu noieta tirgu apgūšanas.

Preču imports trešo gadu pēc kārtas turpināja stagnēt, un 2015. gadā tas praktiski saglabājies 2014. gada līmenī – neliels kritums par 1.3%. Lai gan preču importa vājāka izaugsme turpināja uzlabot preču ārējās tirdzniecības bilanci, importa samazināšanās ir saistīta ar lēno eksporta attīstību, vāju investīciju aktivitāti un naftas cenu kritumu.

Šā gada sākumā uzņēmēju redzējumu par nākotnes produkcijas eksporta iespējām ir nedaudz optimistiskāks, kā līdz šim. Par to liecina Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji. Janvārī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums ir uzlabojies, arī rādītāji par eksporta pasūtījumu apjomu 2015. gada 1. ceturksnī ir uzlabojušies, tāpat ražotāju redzējums par savu konkurētspēju iekšzemē un ārpus ES ir kļuvis optimistiskāks, bet turpināja pasliktināties konkurētspējas novērtējums ES.

Vērtējot Latvijas ārējās tirdzniecības perspektīvas 2016. gadā, risku turpmākai eksporta izaugsmei joprojām ir daudz: gan ģeopolitiskā situācija, gan globālās ekonomikas neviennozīmīgā attīstība, gan vājš ārējais pieprasījums, kā arī uzņēmumu investīciju projektu gausā ieviešana. Turpmākā preču eksporta izaugsme būs atkarīga no Latvijas uzņēmēju spējas atrast jaunus noieta tirgus un konkurētspējas paaugstināšanas, veicot ieguldījumus uzņēmumu ražīguma palielināšanā, jaunu tehnoloģiju izmantošanā un inovatīvu produktu ražošanā.