Neskatoties uz nelabvēlīgo situāciju ārējos tirgos, Latvijas preču eksports turpina kāpt

2013. gada septembrī Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā pieauga par 6.4%. Neskatoties uz joprojām vāju ārējo pieprasījumu un sarežģītajiem ārējās vides apstākļiem, mūsu uzņēmēji ir nodrošinājuši eksporta kāpumu. Latvijas preču eksports jau otro mēnesi pēc kārtas uzrādīja kāpumu (par 9.8% salīdzinājumā ar augustu), savukārt preču imports mēneša laikā pieaudzis par 3.7%.

Lai gan septembrī preču eksporta vērtība samazinājās gada izaugsmē (-2.3%), tomēr to nozīmīgi turpina ietekmēt aktivitātes samazināšanās tikai atsevišķās preču grupās. Neskatoties uz graudaugu ļoti lielo eksporta pieaugumu septembrī salīdzinājumā ar augustu (7.2 reizes), augu valsts preču grupa saglabā lielāko negatīvo ietekmi (gada kritums 51.9%) uz kopējo preču eksporta gada sarukumu.To noteica pagājušā gada rekordaugstā raža. Savukārt dzelzs un tērauda eksports sarucis par 23.5% salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri, kas joprojām atspoguļo AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšanu. Preču eksporta gada izaugsmi negatīvi ietekmējis arī kritums sauszemes transportlīdzekļu eksportā (-28.0%). Pozitīva gada izaugsme saglabājās divu Latvijas lielāko tautsaimniecības nozaru eksportā: koksne un tās izstrādājumi (+25.7%) un pārtikas eksports (+10.5%).

Septembrī preču imports pieauga gan mēneša (3.7%), gan gada griezumā (0.8%). No lielajām preču grupām importā straujāko gada pieaugumu uzrādīja pārtikas (+12.1%) un koksnes imports (+26.6%).

Konfidences rādītāji Rietumeiropā turpina uzlaboties. Ekonomikas sentimenta indikators (ESI) jau sesto mēnesi pēc kārtas palielinājās (lai gan oktobrī ne tik strauji kā iepriekš). Lielākajā daļā mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ESI audzis (izņēmums bija Lietuva un Lielbritānija, kur šis rādītājs samazinājās). Tas, ka patērētāji Eiropā kopumā ir pozitīvi noskaņoti, ļauj cerēt uz pieprasījuma pēc Latvijā ražotajām precēm pieaugumu.

Turklāt, kā liecina Eiropas Komisijas publicētie dati, oktobrī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums uzlabojās; un uzlabojas arī nākotnes ražošanas perspektīvas.

Novembrī publicētās jaunākās Eiropas Komisijas ekonomikas prognozes par nākamo gadu paredz izaugsmes tempu uzlabošanos visās Latvijas galvenajās partnervalstīs salīdzinājumā ar šo gadu. Turklāt lielā daļā no tām šī uzlabošanās varētu notikt līdztekus ar privātā pieprasījuma atkopšanos, kas veicinās arī to valstu importa apjomu kāpumu. Tas liek cerēt, ka daļēji tas varētu pozitīvi ietekmēt arī partnervalstu pieprasījumu pēc Latvijā ražotajām precēm. Tādējādi sagaidāms, ka eksporta izaugsmi nākamgad varētu veicināt ārējā pieprasījuma palielināšanās, kam sekos  investīciju aktivitātes pieaugums eksporta kapacitātes palielināšanai.