Nodarbinātie kļūst turīgāki (un dārgāki)

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iedzīvotāju algu kāpums 2024. gada 4. ceturksnī sasniedza 8.3 % pret attiecīgo periodu pirms gada, kas ir lēnāks par 2024. gada pieaugumu tempu. Vidēji 2024. gadā alga pietuvojās 1700 eiro robežai.

Lai arī algu pieaugums palielina nodarbināto pirktspēju, kāpināt algas tādā tempā privātā sektora uzņēmējiem ir izaicinoši, jo algu pieaugums ekonomikā vidēji ir ātrāks par produktivitātes kāpumu. Finansēt algu kāpumu no iepriekšējo gadu peļņas vai uzkrājumiem uzņēmējiem nav ilgtspējīgi, jo tie pakāpeniski zaudēs savu konkurētspēju. Taču, ja uzņēmums, piemēram, ir investējis efektīvākās iekārtās un sagaida, ka ar to palīdzību darbinieku produktivitāte drīzumā pieaugs un atmaksāsies, ar tādu pieeju var turpināt īstermiņā palielināt nodarbināto atalgojumu.

Nevienlīdzības mazināšana saglabājas viens no valsts attīstības mērķiem. Ar 2025. gadu spēkā stājās darbaspēka nodokļu izmaiņas, kas palielināja ienākumu līmeni uz rokas tiem darbiniekiem, kuru mēneša bruto darba alga bija līdz aptuveni  4000 eiro. Līdz 740 eiro tika palielināta arī minimālā alga, kura arī turpmāk tiks pārskatīta, balstoties uz vidējo algu valstī. Uz 2025. gadu attiecas arī algu kāpuma ierobežojumi publiskajā sektorā, kam būs ietekme uz kopējo algu dinamiku valstī. Lēmums varētu palēnināt darbaspēka izmaksu kāpumu arī privātiem uzņēmumiem tajās nozarēs, kur privātais un sabiedriskais sektors konkurē par līdzīgām darbaspēka prasmēm.

Lai arī 2025. gadā ir gaidāma ekonomiskā izaugsme, algu pieauguma temps šogad varētu palēnināties, ņemot vērā gan privātā sektora ierobežotās iespējas kāpināt algas, gan publiskā sektora algu pieauguma ierobežojumu.