Nodrošināšanās grūtākiem laikiem palielina tirdzniecības deficītu

Latvijas starptautiskā tirdzniecība 2022. gada 1. ceturksnī aktivizējās līdz ar strauju iekšzemes pieprasījuma attīstību, īpaši pieaugot importa vērtībai. Eksporta vērtība saglabājās līdzšinējā rekordlīmenī, taču nepieauga un ārējās tirdzniecības deficīts palielinājās. Krievijas izraisītais karš un sankcijas pret agresoru martā mudināja Latvijas valsti un uzņēmumus sākt nodrošināties ar energoresursu un izejmateriālu rezervēm, kas pastiprināja pieprasījumu pēc importētajām izejvielām. Iezīmējās arī atteikšanās no Krievijas piegādātājiem, un rezultātā saruka sankcijām pakļauto preču grupu imports. Preču importa vērtības pieaugumu noteica arī cenu kāpums un papildus veikti stratēģiski dabasgāzes iepirkumi, rezultātā vērtības kāpumā dominēja minerālprodukti

Alternatīvu energoresursu piegādātāju meklējumi atspoguļojās importa kāpumā 1. ceturksnī,  kad to būtiski palielināja valsts gāzes rezervju papildināšanai veiktais dabasgāzes iepirkums. Cenu kāpuma un dabasgāzes stratēģisku papildu iepirkumu rezultātā preču importa vērtības kāpumā dominēja minerālprodukti, būtiski lielāki izdevumi nekā iepriekšējā ceturksnī bija par ķīmiskās rūpniecības ražojumu un plastmasas izstrādājumu importu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, importa vērtības gada pieauguma temps palielinājās gandrīz visās galvenajās preču grupās. Spriežot pēc joprojām augstās parasto metālu importa vērtības un piegādātājvalstu loka paplašināšanās, jau martā Latvijas uzņēmumi spēja atrast jaunus piegādātājus un aizstāt importa kritumu, ko raisīja norobežošanās no sankcijām pakļautās Krievijas. Papildus importu kāpināja Latvijas iedzīvotāju vēlme ceļot - strauji auga izdevumi par braucieniem uz ārvalstīm, kas 1. ceturksnī pirmo reizi pārsniedza 2019. gada atbilstošā perioda līmeni.

Preču eksporta vērtība saglabājās līdzīga kā iepriekšējā ceturksnī - turpināja palielināties ieņēmumi no koksnes izstrādājumu eksporta, kamēr mehānismu, elektroierīču un metālu eksporta vērtība augsto 4. ceturkšņa līmeni neaizsniedza. Pakalpojumu eksports turpināja augt arī pateicoties ienākumiem no braucienu pakalpojumiem, kamēr mazaktīvāks periods būvniecībā bremzēja eksporta ieņēmumus 1. ceturksnī.

Gan preču, gan pakalpojumu importā aktivitāte bija liela, taču eksporta izaugsme sezonāli piebremzēja, tādēļ tirdzniecības bilancē izveidojās būtisks deficīts. Sākotnējo ienākumu konta deficīts sasniedza tam pēdējā laikā raksturīgos 3% no IKP, arvien augot ārvalstu investoru peļņai. Līdz ar to 2022. gada 1. ceturksnī tekošā konta bilancē izveidojās deficīts 7.1% apmērā no IKP.

1. attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP 

2022. gada 1. ceturksnī ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes sasniedza 4.0% no IKP. Investīcijas visvairāk pieauga tādās nozarēs kā tirdzniecība, enerģētika, apstrādes rūpniecība un nekustamie īpašumi. Papildus ārvalstu tiešo investīciju plūsmām, 1. ceturksnī finanšu kontā lielākās plūsmas bija saistītas ar centrālās bankas monetārajām operācijām un monetāro finanšu iestāžu starpvalstu darījumiem.