Noguldījumi skrien, kredīti stāv

Lai gan tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas ir pakļautas Covid-19 pandēmijas norisei, valdības nodrošinātie atbalsta pasākumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Eiropas atbalsta finansējuma sniegto iespēju izmantošana, kā arī atbalstošas monetārās politikas nodrošinātie labvēlīgie finansējuma apstākļi mīkstinājuši krīzes negatīvo ietekmi uz ekonomiku.

Tostarp finanšu sektorā stāvoklis saglabājies stabils ar būtisku noguldījumu kāpumu un kreditēšanas stagnāciju, kas turpinājusi pirmskrīzes tendences, tomēr nav izvērtusies vērā ņemamā kredītportfeļa kritumā. Pastiprinoties ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem, aizvien izteiktāka kļuva patēriņa neiespējamība izklaides un ceļojumu jomā, kā arī aktīvāk tika veidoti piesardzības uzkrājumi vēl nenoteikti ilgajam krīzes posmam. Līdz ar to noguldījumu atlikums banku kontos turpināja augt un to, iespējams, papildus palielināja gatavošanās sezonāli lielākiem tēriņiem decembrī. Vienlaikus uzņēmēju un patērētāju noskaņojums saruka un mazināja vēlmi aizņemties, nelielam kāpumam saglabājoties vien aizdevumos mājsaimniecībām. Tomēr vērā ņemamos apjomos tika izsniegti arī jaunie aizdevumi, tostarp uzņēmumiem, jo krīze skārusi ne visas nozares.

Iekšzemes noguldījumu atlikums septembrī - novembrī palielinājās par 5.8%, tai skaitā mājsaimniecību noguldījumi – par 3.4% un nefinanšu sabiedrību noguldījumi – par 6.1%.

Iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps novembrī sasniedza augstāko līmeni pēdējo trīspadsmit gadu laikā: 14.8%, tostarp mājsaimniecību noguldījumiem 12.2% un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem 14.3%.

Noguldījumu pieauguma lauvas tiesu veidoja līdzekļu atlikuma kāpums norēķinu kontos - +6.3%; gada pieauguma temps +20.5%.

Iekšzemes kredītportfelis septembrī - novembrī saruka vien par 0.02%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 0.6%, bet mājsaimniecību kredītportfelim pieaugot par 0.5%. Pēdējos trīs mēnešos nedaudz auga arī nebanku finanšu iestādēm izsniegtie kredīti (par 0.4%). Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps, izslēdzot banku sektora strukturālo un ar institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām saistīto pārmaiņu ietekmi, nedaudz uzlabojās, tomēr kredītiem kopumā un aizdevumiem nefinanšu uzņēmumiem saglabājās negatīvajā sektorā (novembrī attiecīgi -2.5% un -4.1%), savukārt mājsaimniecību kredītportfelis gada skatījumā pieauga par 0.1%. Neliels pieaugums septembrī – novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem bija vērojams no jauna izsniegtajos kredītos, tomēr gada pirmajos 11 mēnešos kopā izsniegts par 6.2% mazāk jauno kredītu nekā 2019. gada atbilstošajā periodā.

Lai gan decembrī svētku tēriņu iespaidā varētu mazināties mājsaimniecību noguldījumu kāpums, bet straujāk augt uzņēmumu kontu atlikumi, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi sezonālo ietekmi, iespējams, mazinās. Līdz ar to noguldījumu kopapjoma kāpuma tendences būtiski nemainīsies. Neraugoties uz Eirosistēmas atbalstošo monetāro politiku, joprojām neskaidro nākotnes perspektīvu dēļ Latvijā tuvākajā laikā maz ticama arī kreditēšanas tendenču maiņa.

Izsniegto iekšzemes kredītu un piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)

* Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas komercbanku sektorā un institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām.