Noguldījumi turpina pieaugt

Jūlijā naudas rādītāju attīstības tendences bijušas pozitīvas, norādot uz šajā jomā esošu un arī nākamajos mēnešos gaidāmu stabilitāti. Jau otro mēnesi pēc kārtas pieaudzis kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms. Palielinājies arī iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps, tam sasniedzot 10.6%. Savukārt banku kredītportfeļa kritums palēninājies, kredītu gada samazinājuma tempam uzlabojoties līdz 6.9%.

Uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi jūlijā palielinājās par 0.4%, tomēr atšķirīga bija sektorālā dinamika. Mājsaimniecību noguldījumi, augot iedzīvotāju piesardzībai un līdz ar to uzkrājumiem, jūlijā pieauga par 0.7% (gada pieauguma 13.2%), bet nefinanšu uzņēmumu noguldījumi, stagnējot eksportam un palēninoties tautsaimniecības izaugsmei, šajā laikā saruka par 0.2%, to gada kāpuma tempam veidojot 7.6%.

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs jūlijā palielinājās par 1.4% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – par 1.8%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem saruka par 3.5%. Lai gan nedaudz samazinājās skaidrās naudas daudzums apgrozībā, kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija pozitīva.

Jūlijā uzņēmumiem izsniegto iekšzemes kredītu portfelis saruka vien par 0.1%, tai skaitā jau piekto mēnesi pēc kārtas augot finanšu starpniecības uzņēmumu kreditēšanai, savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis samazinājās par 0.3%, kas ir mazākais mēneša samazinājums pēdējo četru gadu laikā. To ietekmēja patēriņa kreditēšanas kāpums mēneša laikā par 0.7% un pēdējā gada laikā nelielākais mājokļa kredītu atlikuma samazinājums. Kredītu gada samazinājuma tempa rādītājs uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem jūlijā bija 5.5% un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem – 8.5%.

Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Riski Latvijas eksporta attīstībā turpmākajos mēnešos varētu mazināt uzņēmumu līdzekļu uzkrājumus bankās, savukārt mājsaimniecību noguldījumus bankās var palielināt vēlme veidot zināmu drošības uzkrājumu rezervi. Tomēr, saglabājoties pozitīvai tautsaimniecības izaugsmei, arī kopējais noguldījumu līmenis bankās tuvākā gada laikā turpinās lēnu kāpumu.

Saistībā ar ārējiem riskiem, pagaidām nevaram gaidīt īpašu kreditēšanas procesu aktivizēšanos, tomēr sarukuma palēnināšanās jūlijā, ņemot vērā arī Eiropas Centrālās bankas uz kreditēšanas atjaunošanos vērsto jūnija lēmumu un pēdējos mēnešos aizvien biežāk masu saziņas līdzekļos rodamās ziņas par aizdevumiem dažādu projektu attīstībai, apstiprina banku atgriešanos pie uzņēmumu kreditēšanas.