Noguldījumu un kredītu līmenis martā būtiski nemainās

Martā būtiskas naudas rādītāju pārmaiņas nebija vērojamas. Nelielu mājsaimniecību noguldījumu sarukumu līdzsvaroja nefinanšu uzņēmumu noguldījumu kāpums, savukārt kopējo iekšzemes noguldījumu apjomu mazināja finanšu starpniecības uzņēmumu uzkrājumu kritums. Kreditēšanā martā saglabājās ierastā samazinājuma tendence, nedaudz sarūkot gan nefinanšu sabiedrībām, gan mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem.

Uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi martā kopumā samazinājās par 0.4%, par 0.6% palielinoties nefinanšu sabiedrību, bet par 0.4% samazinoties mājsaimniecību un par 11.3% - finanšu starpniecības uzņēmumu noguldījumiem. Mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma temps saglabājās augstāks (12.0%), tomēr tam pietuvojās nefinanšu uzņēmumu noguldījumu gada pieauguma rādītājs (11.5%).

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs martā pieauga par 0.6%, noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem – par 2.9% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – par 0.6%. Lai gan nedaudz samazinājās skaidrās naudas daudzums apgrozībā, kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija pozitīva.

Martā banku iekšzemes kredītportfelis samazinājās par 0.5%, uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem sarūkot par 0.5% un mājsaimniecībām izsniegtajiem – par 0.6%. Vienlaikus gan pieauga finanšu starpniecības uzņēmumu kreditēšana, nedaudz palielinājās patēriņa kredītu portfelis. Uzlabojās arī kredītu gada samazinājuma tempa rādītājs - martā tas veidoja 8.7%, t.sk. uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem gada skatījumā sarūkot par 8.5% un mājsaimniecībām izsniegtajiem – par 8.9%.

Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Saglabājoties pozitīvai tautsaimniecības izaugsmei, arī noguldījumu līmenis bankās tuvākā gada laikā pakāpeniski augs. To pozitīvi iespaidos iedzīvotāju vēlme, augot ienākumiem, veidot arī zināmu drošības uzkrājumu rezervi. Tomēr noguldījumu pieaugums nebūs straujš, ja saglabāsies būtiskie ārējās vides riski, kas varētu mazināt eksporta ieņēmumus un bremzēt uzņēmumu noguldījumu kāpumu. Saistībā ar šiem riskiem šogad nevaram gaidīt arī tautsaimniecību stimulējošu kreditēšanas procesu aktivizēšanos. Gada otrajā pusē situāciju varētu iespaidot arī tikko pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas noteikuši stingrākas prasības patērētāju kreditēšanas jomā.