Noķer mani, ja vari! – stāsts par IKP

Tautsaimniecība Latvijā jau labu laiku kā virves dejotāja staigā pa nestabilo recesijas "ir/nav" robežu, datiem precizējoties te uz leju, te uz augšu. Šodien publicētie precizētie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) 3. ceturksnī sakrīt ar ātro novērtējumu un uzrāda -1.7% kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kas līdz ar 0% 2. ceturksnī  neizpilda recesijas kritēriju par diviem secīgiem IKP samazinājumiem. Tomēr, lai ko arī dati uzrādītu, šaubu nav, ka nenoteiktības fons joprojām ir augsts, un rēķinus par enerģijas pakalpojumiem iedzīvotāji un uzņēmēji gaida ar zināmām bažām. Iedzīvotāji ir piesardzīgāki tēriņos, investori pietaupa naudu saulainākiem laikiem, eksportētāji ar bažām gaida jaunos pasūtījumus no šādu pašu drūmo laiku skartajiem klientiem citviet pasaulē.

 
Šogad “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonijā vispārēju jautrību izraisīja sentence: "Mēs esam aizejošā tagadne". IKP dati ir ne vien aizejoša tagadne, bet arī regulāri grozīta pagātne. Šī gada pirmie divi ceturkšņi (skat attēlu) ir laika gaitā mainījušies dramatiski, un prognozēšana ar tik mainīgiem pagātnes datiem sāk līdzināties burbuļu ķeršanai - šķiet, ka nupat jau noķēri, taču kārtējais ceturkšņa mērījums aizslīd citā virzienā, saduļķojot prognožu kristāla bumbu. Šodienas datu nemainīgums nāca kā sen nepieredzēts pārsteigums.

Nav vērts pārmest statistiķiem par mainīgajiem datiem, viņiem nudien šobrīd nav viegls uzdevums – knapi pārvarējām pandēmijas cirtienus pa daudzmaz līgani prognozējamām dinamikām, kā piezagusies ir energokrīze. Precizējās respondentu sniegtās ziņas, cenas, dažādi novērtējumi (piemēram, par ēnu ekonomiku). Apjūk matemātiskie modeļi, nespējot nošķirt sezonalitātes un kalendāros efektus no pamatdinamikas. Tāpat arvien tiek pilnveidotas metodoloģijas.

 
Šajos apstākļos arī prognožu labojumi ir nozīmīgi un IKP pārmaiņas noteicošie faktori mainās kā aizdomās turamie labi savērpta krimināldetektīva sižetā. Ja 2. ceturksnī IKP uz leju galvenokārt vilka privātais patēriņš, tad 3. ceturkšņa kritumu nosaka krājumu samazinājums, ko nespēj kompensēt pat necerēti labais eksports. Turpinājums sekos – nākamais prognožu precizējums plānojas decembrī. Tad arī detalizētāk šķetināsim aizdomās turamo motīvus un darbības.

IKP ceturkšņa un gada pārmaiņas 2022. gada 1., 2. un 3.ceturksnī (%) grozījumu hronoloģiskā secībā