Novembrī ārējās tirdzniecības optimisms sarūk

Pēc oktobrī sasniegtajiem labajiem eksporta rādītājiem, novembrī Latvijas preču eksporta apmēri samazinājās. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri ārējās tirdzniecības apgrozījums saruka par 9.4%. Mēneša laikā, preču eksportam un importam samazinoties attiecīgi par 13.4% un 5.7%, preču tirdzniecības bilance pasliktinājās, līdz ar to importa pārsniegums pār eksportu novembrī pieauga līdz 158.5 milj. eiro.

Krievijas pieprasījuma kritums un rubļa vērtības samazināšanās, kā arī vājā ekonomiskā attīstība eiro zonā 2014. gadā ir bijuši galvenie "sprunguļi" Latvijas preču eksporta izaugsmei. Tomēr, neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko un makroekonomisko situāciju, kā arī vājo pieprasījumu ārējos tirgos, Latvijas preču eksports 2014. gadā ir turpinājis pamazām "rāpties augšup", kaut arī kāpums ir bijis pieticīgs. Vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar 2013. gada attiecīgo periodu preču eksports ir saglabājis pieaugumu par 2.2%, uzrādot kāpumu pārtikas produktu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, plastmasas izstrādājumu, koksnes un koksnes izstrādājumu, celtniecības materiālu, mehānismu un elektroiekārtu, optisko ierīču un aparatūras eksportā. Vairāku nozaru pārstāvji, novērtējot 2014. gada rezultātus, atzinuši, ka, neskatoties uz ārējās vides ekonomisko un politisko nestabilitāti, ir spējuši uzlabot savas pozīcijas atsevišķos eksporta tirgos. To apliecina arī Latvijas eksporta tirgus daļu pieaugums pasaules importā.

Krievijas noteiktā embargo radītās negatīvās sekas vairākiem Latvijas uzņēmumiem izdevies mazināt ar produkcijas eksporta veicināšanu citos noieta tirgos.  Zīmīgi, ka Krievijas sankciju rezultātā ir palielinājies lokālpatriotisms arī tepat Latvijā un iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iegādāties Latvijā ražotus produktus. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri eksports uz Krieviju samazinājās par 15.4 % (jeb 19.4 milj. eiro), bet vienpadsmit mēnešos tas ir sarucis par 3.5% (jeb 36.5 milj. eiro) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Novembrī Latvijas preču imports salīdzinājumā ar oktobri saruka par 5.7%. Visstraujāk samazinājās starppatēriņa preces, ko noteica apstrādes rūpniecības nozaru izaugsme un tās vājāka nepieciešamība pēc izejvielām, kā arī naftas cenu kritums. Pieaugums importā bija pārtikas produktiem, elektroiekārtām un elektroierīcēm, ko varētu skaidrot ar gada nogales sezonālo patēriņa pieaugumu, kas saistīts ar Ziemassvētku un gada nogales pasākumu tirdzniecības kampaņām. Sagaidāms, ka arī decembrī šī paša iemesla dēļ importā varētu pieaugt atsevišķu patēriņa preču īpatsvars. Vienpadsmit mēnešos preču imports sarucis par 1.3% salīdzinājumā ar šo pašu periodu pirms gada.

Latvijas eksportētāji Krievijas rubļa un vājās ekonomikas radīto problēmu kontekstā reaģē dažādi - vieni aktīvi meklē jaunus noieta tirgus, piemēram, "Food Union" grupas uzņēmums "Rīgas Piena kombināts" cer jau no šā gada marta sākt eksportēt pienu un saldējumu uz Ķīnu, arī gaļas liellopu audzētāji turpmāko divu gadu laikā plāno sākt eksportu uz Vidusāzijas valstīm un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Daļa eksportējošo uzņēmumu savelk ciešāk jostas un turpina strādāt kaut ar zaudējumiem un  gaida brīdi, kad situācija normalizēsies. Citi, piemēram, "Ventspils Zivju konservu kombināts" ieņem nogaidošu pozīciju un produkcijas ražošanu samazina līdz minimumam. Savukārt citi izmanto šo laiku, lai modernizētu un celtu jaunas ražotnes, piemēram, SIA "Nordic Plast", SIA "Polipaks NT". Ir kompānijas, kas investē jaunās ražošanas iekārtās, piemēram, Latvijā lielākais saldumu ražotājs "Laima" plāno iegādāties jaunas konfekšu ražošanas iekārtas par vairāk nekā 3 milj. eiro. Lai arī vairāki zivju pārstrādes uzņēmumi atzīst, ka rubļa valūtas krīze Krievijā tiem ir krietni kaitējusi, tomēr šīs ekonomiskās grūtības Eiropā paver zivju produkcijas eksportā arī jaunas iespējas, piemēram, Skandināvijas un citu valstu ražotāji pie augstām ražošanas izmaksām meklē iespējas dārgus zīmolu zivju konservus aizstāt ar alternatīviem un lētākiem produktiem. Tas paver iespējas Latvijas zivrūpniekiem izvērsties Rietumu valstu tirgos.

Šie procesi kopumā palīdz uzturēt labas prognozes par eksporta apjomiem arī 2015. gadā. Pasaulē ir daudz un dažādu nišu, kurās mūsu ražotāji ir pietiekami konkurētspējīgi un kur mēs savu eksportspēju varam tikai kāpināt. Eksportā turpmāk gaidāma intensīva jaunu noieta tirgu apguve, tas palīdzēs audzēt eksporta apmērus Eiropā, Tuvajos Austrumos, ASV, kā arī, vairāk nekā līdz šim, koncentrēties uz Āzijas valstu tirgiem. Lai arī 2015. gadā straujš eksporta pieaugums pret pašreizējo līmeni nav sagaidāms, Latvijas eksportētāju pūles preču diversifikācijā un eksporta piedāvājuma dažādošanā, kā arī tirgus daļu palielināšanā palīdzēs noturēt šobrīd sasniegto un novērsīs eksporta apjomu krišanu.