Novembrī labi rezultāti apstrādes rūpniecībā, izcili enerģētikā

Novembra rezultātos turpinās iepriekšējos mēnešos aizsākusies tendence – vairums apstrādes rūpniecības apakšnozaru darbojas ar pozitīviem gada pieauguma tempiem (retais izņēmums ir vien ķīmiskā rūpniecība). Pārtikas rūpniecība nostiprinājusies stabilā pozitīvajā teritorijā (gada pārmaiņās novembrī: +3.2%), kokrūpniecība pārvarējusi neseno īslaicīgo vājuma brīdi (+8.2%), izaugsme turpinās arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+3.4%).

Svarīgs signāls nāk no būvmateriālu ražošanas (+17.8%), kuru labais rezultāts, iespējams, liecina par būvniecības nozares drīzu atkopšanos. Ja datoru, elektronisko un optisko iekārtu nozare mūs ir jau pieradinājusi pie divciparu izaugsmes (+14.6%), tad citās nozarēs rezultāti pozitīvi pārsteidz – elektrisko iekārtu ražošana (+31.3%), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana (+46.6%), kā arī iekārtu un ierīču remonts (+25.7%).

Novembrī jāizceļ arī enerģētikas nozares rezultāts – salīdzinājumā ar oktobri nozares saražotās produkcijas apjoms audzis par 7.4%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi – pat par 18.6%. Par iemesliem vairāk rakstīju savā nesenajā blogā.

Pieejamā informācija (divu mēnešu dati) par apstrādes rūpniecības un enerģētikas rezultātiem 2016. gada 4. ceturksnī liecina, ka nozarēm būs pozitīva ietekme uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi.

Ņemot vērā, ka arī mazumtirdzniecības operatīvie rezultāti ir labi, kā arī to, ka dzelzceļā pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjoms ir pieaudzis (lai gan no ļoti zemiem līmeņiem), 2016. gada noslēdzošajā ceturksnī, visticamāk, būs vērojama laba IKP izaugsme.

Par spīti salīdzinoši labajiem rezultātiem 2016. gadā arī apstrādes rūpniecības un ieguves rūpniecības nozares ir cietušas no Eiropas Savienības (ES) fondu pārrāvuma.

Pirmkārt, nozares cieš no būvniecības nozares pieprasījuma trūkuma. Virkne apstrādes rūpniecības nozaru (kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, metālu un gatavo metālizstrādājumu ražošana) un ieguves rūpniecības nozare ražo produkciju būvniecības nozarei.

Daļa no apakšnozarēm spēja atrast noietu citos tirgos (metālizstrādājumi, nemetālisko minerālu izstrādājumi), daļā šo iemeslu dēļ vērojams apjomu kritums (ieguves rūpniecība, mazākā mērā – ķīmiskajā rūpniecībā). 2017. gadā, (visticamāk gada otrajā pusē) atjaunojoties būvniecības nozares aktivitātei, arī minētajās apstrādes rūpniecības nozarēs vilkmei vajadzētu parādīties.

Otrkārt, ES fondu nepieejamība ietekmēja arī tos apstrādes rūpniekus, kas, izmantojot ES fondu līdzekļus, plānoja veikt investīcijas iekārtu nomaiņai vai ražošanas telpu uzlabošanai. Rezultātā apstrādes rūpniecības nefinanšu investīcijas 2016. gada trīs ceturkšņos sarukušas par 28.8%. No vienas puses, šī situācija parāda, ko nozīmē, ja salīdzinoši pēkšņi tiek pārtraukts publiskais finansējums (par kādu var uzskatīt ES fondu līdzekļus). No otras puses, šī situācija ir trauksmes zvans nozarei – turpmāk jeb nākamajā ES fondu plānošanas periodā, lai veiktu investīcijas pamatlīdzekļos, visticamāk, būs daudz vairāk jāpaļaujas uz tradicionāliem instrumentiem – pašu kapitālu, kredītiem, mikrokredītiem, mezanīnaizdevumiem, riska kapitālu utt.