Novembrī Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance uzlabojusies

2013. gada novembrī Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, tomēr tas noticis, samazinoties gan eksportam (par 6.7%), gan importam (par 9.0%) salīdzinājumā ar oktobri.

Preču eksporta vērtība pēc trīs mēnešu kāpuma novembrī atkal saruka, turpinot preču eksporta vērtības samazināšanos arī gada izaugsmē – salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri kritums par 7.7%. Novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājās daudzu preču grupu eksports. Pieauga tikai pārtikas produktu, parastā metāla un tā izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu eksports.

Pozitīvi vērtējams parastā metāla un parastā metāla izstrādājumu eksporta pieaugums, kas varētu liecināt par šīs nozares atkopšanos un citu parastā metāla nozares uzņēmumu sekmīgu darbību pēc lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmuma "Liepājas metalurga" darbības apturēšanas. Pārtikas rūpniecības ražojumu eksports ir būtiski pieaudzis, tomēr to ir nodrošinājis galvenokārt tikai alkoholisko dzērienu eksporta kāpums uz Krieviju.

Kopumā 2013. gadā preču eksporta rādītāja dinamika ir pozitīva, pat neskatoties uz stagnāciju vairākos Latvijai būtiskos eksporta tirgos un uz problēmām, ko radīja notikumi "Liepājas metalurgā".

2013. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2012. gada attiecīgo periodu eksports ir saglabājis pieaugumu par 1.8%, uzrādot kāpumu gandrīz visās galvenajās eksporta preču grupās, izņemot parastos metālus un tā izstrādājumus, satiksmes līdzekļus un augu valsts produktus.

Vairāku nozaru pārstāvji, novērtējot 2013. gada rezultātus, atzinuši, ka ir spējuši uzlabot savas pozīcijas eksporta tirgos, ko apliecina arī Latvijas tirgus daļu pieaugums pasaules importā. Arī Krievijas lēmums atcelt cūkgaļas importa aizliegumu preču eksportu ietekmēs pozitīvi, jo dos iespēju atkal kāpināt eksportu uz Austrumu kaimiņvalsti. 

Preču imports 2013. gadā praktiski saglabājies 2012. gada līmenī, ko var vērtēt divējādi. No vienas puses, vājāks imports turpināja uzlabot preču ārējās tirdzniecības bilanci, tāpat tas varētu liecināt, ka mazinājusies Latvijas atkarība no importa, jo arvien vairāk spējam aizvietot importētās preces ar tepat Latvijā ražotām, kā arī preču importa kritums norāda uz reeksporta samazināšanos, piemēram, vieglo automobiļu tirgū. No otras puses, importa kritums ir saistīts ar vājāku investīciju aktivitāti, bet investīcijas ir nepieciešamas ilgtspējīgai izaugsmei.

Pakāpeniski stabilizējoties ekonomiskajai situācijai eiro zonā un Ziemeļvalstīs, kas ir būtiski noieta tirgi Latvijas eksportētājiem, preču eksports turpinās pieaugt. 2014. gada sākumā nav gaidāms straujš preču eksporta kāpums - tas būs neliels, ņemot vērā, ka 2013. gads bija vājāks investīciju aktivitātes periods un uzņēmēji bija ieturējuši nogaidošu pozīciju attiecībā uz ieguldījumu veikšanu uzņēmumos, lai palielinātu to jaudas vai uzlabotu ražošanas procesus. Eiropas valstu konjunktūras rādītāju uzlabošanās, kā arī Latvijas tautsaimniecības noturīgā izaugsme un starptautisko vērtējumu uzlabojums, tāpat pievienošanās eiro zonai varētu palielināt investīciju aktivitāti ražošanas sektorā, kas nepieciešama eksporta potenciāla paaugstināšanai, un jau šā gada otrajā pusē, līdz ar pieprasījuma kāpumu eksporta tirgos, varētu sekmēt preču eksporta pieauguma tempa palielināšanos.